Plēšas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rokas plēšu uzbūve: 1 — gaisa ieplūde, 2 — gaisa izplūde, 3 — vārstulis.

Plēšas ir ierīce gaisa pievadīšanai. Tiek izmantotas kalēja ēzē spēcīgākas uguns radīšanai, stikla pūšanā stikla formu izveidē, ērģelēs, akordeonos un tiem līdzīgos mūzikas instrumentos.

Ērģeļu plēšas Borgentraihas ērģeļu muzejā Vācijā

Sastāv no divām plāksnēm, kas hermētiski savienotas ar krokās salokāmu ādu vai citu gaisu necaurlaidīgu materiālu, veidojot maināma tilpuma gaisa kameru.[1] Vienkāršām plēšām ir tikai ieplūdes un izplūdes vārstuļi, un to gaisa plūsma nav nepārtraukta, daudzmaz vienmērīgas gaisa plūsmas ieguvei darbina divas plēšas vienlaikus; sarežģītākām konstrukcijām ir arī starpvārsti un gaisa maiss, kuri ļauj padot gaisu vienmērīgi.[2] Parasti plēšas darbina ar rokām vai kāju, taču lielām plēšām tika lietota arī ūdens un vēja enerģija, mūsdienās arī elektriskais vai iekšdedzes dzinējs.[3] Plēšas pazīstamas vismaz no Senās Ēģiptes laikiem, taču pašlaik tiek lietotas reti, jo tās aizstājuši ventilatori, kompresori un citas ierīces.[4]

Citas nozīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par plēšām tiek saukta arī analoģiska izskata veclaicīgu statīvu fotoaparātu daļa, kura aizsedz no apkārtējās vides ietekmes gaismjutīgos materiālus objektīva izbīdīšanas laikā. Kā žargonvārds šādi sarunvalodā tiek sauktas arī plaušas un akordeons.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]