Plēsējsomaiņu dzimta
| Plēsējsomaiņu dzimta Dasyuridae (Goldfuss, 1820) | |
|---|---|
 Tasmanijas velns (Sarcophilus harrisii) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Infraklase | Somaiņi (Marsupialia) |
| Virskārta | Austrālijas somaiņi (Australidelphia) |
| Kārta | Plēsīgie somaiņi (Dasyuromorphia) |
| Dzimta | Plēsējsomaiņu dzimta (Dasyuridae) |
| Iedalījums | |
| |
 Plēsējsomaiņu dzimta Vikikrātuvē | |
Plēsējsomaiņu dzimta (Dasyuridae) ir viena no divām mūsdienās dzīvojošām plēsīgo somaiņu kārtas (Dasyuromorphia) dzimtām, kas apvieno apmēram 75 mūsdienās dzīvojošas sugas, kuras tiek iedalītas 21 ģintī un divās apakšdzimtās.[1] Daudzas no šīm sugām ir neliela auguma, apmēram peles lielumā. Lielākie dzimtā ir caumsomaiņi un velnsomaiņi. Plēsējsomaiņu dzimtas sugas sastopamas Austrālijā, Tasmanijā un Jaungvinejā, mājojot plašos zālājos, krūmājos, mežos un kalnos. Dažas sugas dzīvo tikai kokos, bet citas ir daļēji ūdens dzīvnieki.
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielākā daļa plēsējsomaiņu ir peles lielumā, bet dažas sugas ir krietni lielākas. Mazākā suga dzimtā ir garastainais peļsomainis (Planigale ingrami), kura ķermeņa garums var būt tikai 55 mm, svars 4,2 g.[2] Lielākais ir Tasmanijas velns (Sarcophilus harrisii), kura ķermeņa garums ir 52—80 cm, svars līdz 12 kg.[3][4] Apmēram tikpat liels ir arī plankumainais caunsomainis (Dasyurus maculatus), kura ķermeņa garums ir 38—76 cm, svars 7 kg.[5] Mazā auguma plēsējsomaoņi ārēji atgādina peles un ciršļus, raksurīga ir gara aste un smails purniņš. Lielākā auguma sugas atgādina mangustus un caunas.[6]
Daudzas plesējsomaiņu sugas ir ļoti primitīvas, kurām ir daudz kopīgu īpašību ar aizvēsturiskajiem somaiņiem, no kuriem evolūcijas gaitā attīstījās arī ķenguri un bandikuti. Plēsējsomaiņiem visi pirksti ir katrs par sevi atsevišķi, toties daudziem citiem mūsdienu somaiņiem otrais un trešais pirksts ir saauguši kopā. Daudzām sugām ir arī primitīva, neattīstīta vēdera soma. Tā bieži ir tikai vienkārša ādas kroka, kas apņem zīdekļus.[3]
Bioloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Plēsējsomaiņi galvenokārt ir kukaiņēdāji, bet tie barojas arī ar ķirzakām, augļiem un ziediem. Viens no dzimtas izņēmumiem ir Tasmanijas velns, kurš barojas ar mugurkaulnieku maitas gaļu.[6]
Grūsnības periods ilgst 12—16 dienas, un atkarībā no sugas piedzimst 2—12 mazuļi. Mazā auguma sugas vairojas vismaz divas reizes gadā, bet lielākā auguma sugas parasti vairojas tikai vienu reizi gadā. Mazās sugas dzimumbriedumu sasniedz apmēram gada vecumā, lielākās nobriest apmēram divos gados.[6] Pieaugušie īpatņi parasti ir vienpatņi.[6]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
Plēsējsomaiņu dzimta (Dasyuridae)
- Caunsomaiņu apakšdzimta (Dasyurinae)
- Caunsomaiņu cilts (Dasyurini)
- Peļsomaiņu cilts (Phascogalini)
- Šaurpēdaiņu apakšdzimta (Sminthopsinae)
- Plakangalvas peļsomaiņu cilts (Planigalini)
- Šaurpēdaiņu cilts (Sminthopsini)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Mammal Species of the World: Dasyuridae
- ↑ ADW: Planigale ingrami
- ↑ 3,0 3,1 Dasyuridae - Dasyurids
- ↑ ADW: Sarcophilus harrisii
- ↑ Tiger quoll - largest carnivorous marsupial of Australia
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 Lee, A.K. (1984). Macdonald, D., ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 838–845. ISBN 0-87196-871-1.