Plakanciema kauja
Plakanciema kauja jeb kauja pie Plakaniem bija viena no pirmajām latviešu strēlnieku kaujām Pirmā pasaules kara laikā pret Vācijas armijas uzbrukumu Rīgas frontē, kas notika 1915. gada 29. oktobrī pie Misas upes tilta. Kaujas rezultātā 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons piespieda pretinieku atkāpties aiz Vidzemes un Kurzemes guberņu robežas.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1915. gada oktobra vidū 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons saņēma uzdevumu apturēt straujo Vācijas armijas uzbrukumu Rīgai un nostabilizēt frontes līniju gar Vidzemes guberņas robežu. Strēlniekiem vajadzēja uzbrukt vācu armijas 376. kājnieku pulka 2. bataljonam, kas nesen bija pārnācis pāri Misas upei un sācis ierīkot priekštilta pozīciju, izvietojot tur ierakumus ar četriem ložmetējiem. Latviešu strēlnieku uzbrukums tika balstīts uz pārsteigumu, ātru rīcību un dažādu darbību koordināciju. Katram 1. rotas strēlniekam tika izsniegtas četras rokas granātas, 60 karavīri uzvilka baltos apmetņus, jo tikko bija uzsnidzis plāns sniegs. Kad uzbrucēji pielīda pietiekoši tuvu vācu pozīcijām, desmitos vakarā tika dots signāls un sākās trieciens.
Metot rokas granātas, latviešu strēlnieki strauji iebruka vācu ierakumos. Tajā pašā laikā krievu artilēristi apšaudīja Misas upes laipas un pretinieka galveno aizsardzības līniju. Ienaidnieka karavīri apjuka un, ciešot smagus zaudējumus, atkāpās pāri upei, atstājot placdarmu latviešu strēlnieku rokās.
Zaudējumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kaujā strēlnieki zaudēja sešus kritušos – Juri Butenieku, Frici Ērmani, Rūdolfu Hofmani, Kristapu Krūmiņu, Jāni Nauri un Kirijanu Šnurovu. Viņi visi apbedīti Rīgas Brāļu kapos, bet no astoņiem ievainotajiem vēlāk nomira Jāzeps Brūveris un Jānis Skuja. Vāciešu pusē krita 31 karavīrs, 34 tika saņemti gūstā un 45 ievainoti. Strēlnieki kaujā ieguva vācu ložmetēju un 35 šautenes.
Piemiņa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kaujas simtgades atcerei Ķekavas novada pašvaldība 2015. gadā Plakanciemā uzstādīja piemiņas akmeni (akmeņkaļi Guntis Pandars un Pēteris Zvaunis).[1]
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Līgotņu Jēkabs. Latweeschu Strehlneeku Bataljoni. Skizes un episodes ar walstsdomneeka J. Goldmana autografu un dauds fotografiskeem usnehmumeem no bataljonu dsihwes. Pēterpils: J. A. Kukurs, 1916.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Plakanciemā atklāj akmens zīmi strēlnieku pirmajai kaujai un uzvarai[novecojusi saite] Ģirts Kondrāts, aprinkis.lv, 2015. gada 6. novembrī