Ķekavas novads

Ķekavas novads
	Ķekavas novads
Karogs	Ģerbonis
Centrs:	Ķekava
Kopējā platība:	444,3 km2
• Sauszeme:	419,3 km2
• Ūdens:	25,0 km2
Iedzīvotāji (2026):	31 668
Blīvums (2026):	75,5 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Viktorija Baire (Vienotība)
Teritoriālās; vienības:	Ķekava; Baloži; Baldone; Baldones pagasts; Daugmales pagasts; Ķekavas pagasts.
Mājaslapa:	www.kekava.lv
	Ķekavas novads Vikikrātuvē

Ķekavas novads ir pašvaldība Pierīgā. Robežojas ziemeļos ar Rīgas pilsētu, austrumos — ar Salaspils un Ogres novadiem, dienvidos — ar Bauskas novadu un rietumos — ar Olaines novadu. Novada centrs atrodas Ķekavā. Iekļauj Baložu, Baldones un Ķekavas pilsētas un Baldones, Daugmales un Ķekavas pagastus. Izveidots Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālajā reformā 2021. gada 1. jūlijā, apvienojot Ķekavas novadu un Baldones novadu.

Teritoriālais iedalījums

Baldones pagasts, Baldones pilsēta, Baložu pilsēta, Daugmales pagasts, Ķekavas pagasts un Ķekavas pilsēta.

Daba

Novads galvenokārt atrodas Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā un rietumdaļa — Tīreļu līdzenumā, gar Daugavu daļēji applūdinātā Lejasdaugavas senleja. Ģeoloģiski novadā, tāpat kā lielākajā daļā Latvijas, dominē augšdevona nogulumi. Augsnes galvenokārt smilšainas velēnu podzolētās un tipiski podzolētās, rietumdaļā podzolētās glejaugsnes. Meži pārsvarā skujkoku. Novada dienvidaustrumos Upmales paugurlīdzenumam raksturīgas lokveida pacēluma joslas, kas izliektas senā ledāja kustības virzienā un savienotas ar iegareniem vaļņiem. Šo formu krustpunktos paceļas neregulāri kēmu—morēnu pauguri. Augstākie punkti — Riekstukalns (85,2 m) un Morisona kalns (81,7 m) pie Baldones.

Vidējā temperatūra: -5,5 ° C janvārī, + 17 ° C jūlijā. Vidējais gada nokrišņu daudzums 650 — 700 mm ir apmēram divas reizes lielāks par iztvaikojošā mitruma daudzumu.

Upes

Daugavas baseina: Daugava, Ķekaviņa, Bērzene, Olekte, Ostvalda kanāls.
Lielupes baseina: Misa, Mellupe, Skujupīte.

Ķekaviņu un Misu savieno Daugavas-Misas kanāls.

Ūdenstilpes

Ziemeļos uz Daugavas atrodas Rīgas HES ūdenskrātuve. Lielākie ezeri — Titurgas ezers (12 ha), Lejasezers (5 ha).

Vēsture

Līdz 13. gadsimtam tagadējais Ķekavas novads ietilpa zemgaļu Upmales zemes sastāvā. Livonijas Konfederācijas laikā tā ziemeļrietumu daļa ietilpa Rīgas pilsētas landfogtejā, bet dienvidaustrumu daļa Rīgas arhibīskapijas Doles draudzes novadā un Baldones puse sākotnēji Mežotnes pils novadā, bet vēlāk tā bija Jelgavas komturejas un no 1450. gada Bauskas fogtijas sastāvdaļa. Tagadējais Baldones pagasts un pilsēta 1561. gadā tika iekļauta Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā un no 1562. gada tā bija Kurzemes—Zemgales hercoga domēne. Jēkaba Ketlera laikā no 1642. līdz 1682. gadam Baldonē tika ierīkota hercoga "slabada" — biezi apdzīvota vieta, kuru apdzīvoja amatnieki. Zviedru Vidzemes laikā 1636. gadā Rīgas pilsēta iegādājās Mazjumpravas muižu, kuras zemes atradās abos Daugavas krastos. Rīgas patrimoniālajā apgabalā izveidoja Katlakalna draudzes novadu.1721. gadā to kopā ar pārējo Zviedru Vidzemes teritoriju iekļāva Krievijas Impērijas sastāvā, bet 1795. gadā tajā iekļāva arī hercogistes zemes. 18. gadsimta otrajā pusē Baldoni sāka pieminēt kā kūrortu tajā esošā sēravota dēļ.^[3]

2009. gadā, likvidējot Rīgas rajonu, kurā līdz tam ietilpa novada teritorija, Ķekavas pagastu apvienoja ar Baložu pilsētu un Daugmales pagastu, izveidojot Ķekavas novadu, bet Baldones pilsētu 2008. gadā apvienoja ar Baldones pagastu, izveidojot Baldones novadu. 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Ķekavas novadu apvienoja ar Baldones novadu.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[4]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1935	7 403	—
1959	11 500	+1.85%
1967	14 018	+2.51%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1979	17 219	+1.73%
1989	21 254	+2.13%
2000	21 438	+0.08%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2011	27 391	+2.25%
2021	30 098	+0.95%

Apdzīvotās vietas

Pamatraksts: Ķekavas novada ciemu uzskaitījums


N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2025)^[5]
1.	Baloži	Pilsēta	-	7033
2.	Ķekava	Pilsēta	-	5257
3.	Baldone	Pilsēta	-	3821
4.	Katlakalns	Ciems	Ķekavas	2584
5.	Valdlauči	Ciems	Ķekavas	1597
6.	Rāmava	Ciems	Ķekavas	1585
7.	Odukalns	Ciems	Ķekavas	989
9.	Dzērumi	Ciems	Ķekavas	956
8.	Krustkalni	Ciems	Ķekavas	935
10.	Daugmale	Ciems	Daugmales	778

Nacionālais sastāvs

Ķekavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā^[6]

Latvieši (23560)			75.7%
Krievi (4430)			14.2%
Ukraiņi (710)			2.3%
Baltkrievi (589)			1.9%
Lietuvieši (301)			1.0%
Poļi (283)			0.9%
Ebreji (39)			0.1%
Igauņi (14)			0.0%
Čigāni (6)			0.0%
Cita un neizvēlēta (1211)			3.9%

Pašvaldība

Pamatraksts: 2021. gada Ķekavas novada domes vēlēšanas

Saimniecība

Pazīstamākais uzņēmums, kas asociējas ar Ķekavas novada saimniecību, ir “Putnu fabrika Ķekava” AS, kas pazīstams ne tikai Baltijas valstīs, bet arī ārpus to robežām, galvenokārt — Skandināvijā. Uzņēmums dibināts 1967. gadā, nodarbojas ar putnu gaļas audzēšanu un vistas gaļas produktu ražošanu.^[7]

Ķekavas novada tuvums ar valsts galvaspilsētu un pieejamās plašās apbūves platības ir bijis labs priekšnosacījums vairāku vairumtirdzniecības un loģistikas uzņēmumu bāzes vietu esamībai šajā novadā:

SIA “Maxima Latvija” — mazumtirdzniecības tīkls^[8]
SIA “Sanitex”, pārtikas un nepārtikas preču vairumtirdzniecības, izplatīšanas un loģistikas uzņēmums
AS “Akvedukts”, ūdensapgādes, apkures un dārza preču vairumtirgotājs^[9]

Novadā atrodas metālapstrādes uzņēmums SIA “EMJ Metāls”, kas savā lāzergriešanas un locīšanas nozarē ir lielākais Baltijā.^[10]

Ķekavas novada Valdlaučos atrodas izstāžu komplekss “Rāmava” (SIA A.M.L.).^[11]

Netālu no Baldones — uzņēmuma "Radons" radioaktīvu atkritumu novietne Atomkalnā.

Transports

Caur novada teritoriju ved autoceļš Via Baltica un Ķekavas apvedceļš. Tāpat caur novadu ved Rīgas apvedceļš un autoceļi P89 no Rīgas uz Skaistkalni gar Baldoni un P85 uz Jaunjelgavu gar kreiso Daugavas krastu. Plānots, ka caur Ķekavas novadu ies arī dzelzceļa līnija Rail Baltica, uz kuras novada teritorijā atradīsies dzelzceļa stacijas Ķekava un Baldone.

Izglītība

Novadā darbojas trīs vidējās izglītības iestādes, divas pamatizglītības iestādes, divas sākumskolas, sešas pirmskolas izglītības iestādes un piecas profesionālās ievirzes izglītības iestādes.

Vidusskolas

Pamatskolas un sākumskolas

Pirmskolas izglītības iestādes

Ķekavas novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde "Ieviņa" (Ķekavā)
Ķekavas novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde "Zvaigznīte" (Valdlaučos)
Ķekavas novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde "Avotiņš" (Baložos)
Ķekavas novada pirmsskolas izglītības iestāde "Bitīte" (Katlakalnā)
Daugmales pamatskolas pirmsskolas grupa "Namiņš"
Ķekavas novada pirmsskolas izglītības iestāde "Vāverīte" (Baldonē)

Profesionālās ievirzes izglītības iestādes

Sports

Ķekavas novada galvenie sporta pasākumu rīkotāji ir Ķekavas novada sporta centrs. Populāri sporta veidi ir basketbols, florbols un futbols. Ķekavas novadā ir bāzēti tādi sporta klubi kā, FK Auda (futbols) BK Ķekava (basketbols), Regbija klubs "Miesnieki", Regbija klubs "Eži", Regbija klubs "Baldone", FBK Baloži (florbols), Ķekava/RB&B (florbols), FK Ķekava (florbols).

Vairāki Latvijas sportisti ir trenējušies vai nāk no Ķekavas novada — Niks Podosinoviks, Zigurds Lanka, Nauris Miezis, Agnis Čavars, Rihards Snikus.

Kultūra

Reliģija

Ievērojami novadnieki

Jānis Goldmanis (1875—1955), politiķis, Latvijas Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces un Saeimas deputāts, Zemkopības ministrs, Apsardzības ministrs
Pēteris Sēja (1880—1940), diplomāts

Ievērojamas vietas

Arheoloģijas pieminekļi

Klaņģu kalns — pilskalns (bijis apdzīvots bronzas laikmetā un datējams ar pirmo gadu tūkstoti pirms mūsu ēras);
Sauliešu pilskalns (datējams ar pirmo gadu tūkstoti pirms mūsu ēras);
Pļavniekkalna skolas senkapi (5.-7. gadsimta zemgaļu apbedījumi).^[12]
Daugmales pilskalns