Plazmas displejs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par plazmas displejiem. Par citām jēdziena plazma nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Plazmas televizors

Plazmas displejs (angļu: plasma display panel (PDP)) ir plakanā displeja tips, kuru izmanto vidēju un lielizmēra displeju ražošanā (pārsvarā 32" un lielākiem). Uzbūves pamatā ir ļoti daudz mini šūnu, kas atrodas starp diviem stikla paneļiem un ir pildītas ar inerto gāzi (neons un ksenons). Šūnā pildītā gāze elektriskā veidā ir pārvērsta plazmā, kas inducē luminiscenci un izstaro gaismu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plazmas displeja uzbūve

Plazmas displeju 1964. gadā Ilinoisas Universitātē kompānijai PLATO Computer System izgudroja Donalds L. Bitzers (angļu: Donald L. Bitzer), H. Gene Slotovs (angļu: H. Gene Slottov) un students Roberts Vilsons (angļu: Robert Willson). Sākumā vienkrāsains (parasti oranžs, zaļš vai dzeltens) displejs guva popularitāti 1970. gadu sākumā, jo nevajadzēja ne speciālu atmiņas moduli, ne mikroshēmas lai atjaunotu attēlu. Vienkrāsaino plazmas displeju slavas gājienu 1970. gadu beigās pārtrauca lētākie CRT tipa displeji. Tomēr relatīvi lielo ekrāna izmēru un plānā korpusa dēļ plazmas displeji joprojām šķita pievilcīgi tādās publiskās vietās kā vestibili un fondu biržas.

1983. gadā kompānija IBM prezentēja 19 collu vienkrāsainu (oranžs uz melna) informācijas paneli (modelis: 3290), kurš vienlaicīgi spēja atainot signālu no četriem termināliem (angļu: IBM 3270 virtual machine (VM)). Šī rūpnīca 1987. gadā pārtapa par kompāniju Plasmaco, kuru Dr. Larijs F Vēbers (angļu: Dr. Larry F. Webers), viens no Dr. Bitzera studentiem, dibināja kopā ar Stīvenu Globusu (angļu: Stephen Globus), un Džeimsu Keho (angļu: James Kehoe), kurš bija bijušais IBM darbinieks. 1992. gadā kompānija Fujitsu prezentēja pasaulē pirmo 21" krāsaino plazmas paneli, kura tehnoloģija bija bāzēta uz Ilinoisas Universitātē izstrādāto, sasniedzot lieliskus spilgtuma parametrus. 1996. gadā kompānija Matsushita Electric Industrial Co. (Panasonic) nopirka kompāniju Plasmaco, viņu izstrādāto AC krāsu tehnoloģiju un ASV bāzēto rūpnīcu. 1997. gadā kompānija Pioneer pirmā sāka plazmas paneļu tirdzniecību.

Kopš 1992. gadā prezentētā 21" displeja laikiem ekrāna izmēri ir ievērojami pieauguši. Lielākais plazmas panelis, kuru prezentēja kompānija Matsushita 2006. gada vispasaules elektronikas izstādē (angļu: Consumer Electronics Show (CES)) Lasvegasā ASV, bija 103" liels.

Pateicoties lieliskam spilgtumam, mazākam reakcijas laikam, plašākam krāsu spektram un skatu leņķim, plazmas displeji joprojām ir vieni no populārākajiem HDTV displeju tirgū, salīdzinot ar LCD. Ilgu laiku tika uzskatīts, ka LCD tehnoloģija ir piemērota tikai mazu un vidēju izmēru displejiem un nevar konkurēt ar plazmas tehnoloģiju, kura piedāvā displejus lielākus par 40". Kopš 2006. gada nogales kompānija Matsushita ražo plazmas televizorus tikai ar ekrāna izmēru virs 40", kamēr mazāka izmēra televizori ir tikai LCD.

Tomēr nepārtraukta LCD tehnoloģijas pilnveidošana ir sašaurinājusi šo atšķirību līdz minimumam. Samazinot svaru, pazeminot cenu, paaugstinot maksimālo izšķirtspēju, kura tiek izmantota HDTV standartā, LCD ir kļuvis maksimāli konkurētspējīgs kopējā televizoru tirgū. 2006. gada nogalē veiktie pētījumi liecina, ka LCD pamazām pārņem plazmas vietu televizoru segmentā virs 40", kurā vēl pirms pāri gadiem dominēja plazma [1] [2]. Plazmas industrijas cita tendence ir apvienošanās, jo vairāk nekā 50 brendi piedāvā savus plazmas televizorus, kaut gan ir tikai 5 plazmas displeju ražotāji.

Galvenie parametri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plazmas displejiem ir labs spilgtums (1000lx), plaša krāsu gamma, un ir iespēja ražot liela izmēra displejus - līdz pat 262 cm (103") pa diagonāli. Plazmai ir ļoti augsts melnās krāsas līmenis, ideāli piemērots, lai skatītos filmas. Pats plazmas displejs ir ļoti plāns — 6 cm (2,5"), kas kopumā dod mazāk par 10 cm (4") biezumu. Plazmas panelis, salīdzinot ar CRT un AMLCD (aktīvās matricas LCD), patērē vairāk elektroenerģijas rēķinot uz vienu kvadrātmetru. Plazmas displejs pats par sevi patērē daudz mazāk elektroenerģijas, nekā ražotāju gala produkts. Nominālais strāvas patēriņš 50" plazmas displejam ir 150W.

Pēdējās paaudzes plazmas paneļu mūža ilgums ir aptuveni 60 000 stundu. Precīzāk sakot, šis skaitlis ir puse no aprēķinātā plazmas paneļa mūža ilguma, jo šajā punktā plazmas displejs ir zaudējis pusi no sākotnējā spilgtuma un vairs nevar tikt izmantots.

Plusi un mīnusi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plusi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Plāns, iebūvējams sienā.
  • Platāks skatu leņķis nekā LCD, un labāks krāsu balanss.
  • Līdz 2006. gada beigām labākā izvēle lielu displeju tirgū.
  • Ņemot vērā izmēru, šobrīd lētāks nekā LCD.
  • Augstāks kontrasts, kaut gan LCD tipa displeji ļoti ātri tuvojas šim rādītājam.
  • Mazāks reakcijas laiks, kaut gan LCD tipa displeji ļoti ātri tuvojas šim rādītājam.
  • Augstāks melnās krāsas līmenis, kaut gan LCD tipa displeji ļoti ātri tuvojas šim rādītājam (Dynamic Backlight Switching un OLED tehnoloģijas).
  • Nesatur dzīvsudrabu.

Mīnusi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Parasti smagāks nekā LCD.
  • Relatīvi mazāka izšķirtspēja, ņemot vērā kopējo displeja izmēru. Maksimāli 1080p (1080 līnijas pa vertikāli) (2006. gada dati), kam bija nepieciešams 50" liels displejs, kaut gan LCD šo pašu izšķirtspēju panāca jau 37" displejā.
  • Plazmas displeji ir trauslāki, radot problēmas tos droši pārvadāt.
  • Ņemot vērā izmēru, dārgāki par CRT un projekcijas tehnoloģijas televizoriem, tomēr lētāki nekā LCD.
  • Veco plazmas televizoru problēma bija attēla "iedegšana", ja tika rādīts nemainīgs attēls. Jaunākajiem modeļiem šī problēma ir daļēji atrisināta.
  • Augstienēs (virs 1800m) plazmas paneļiem ir raksturīga dūkšana.
  • Augstas izšķirtspējas modeļiem iespējams varavīksnes efekts. To var novērot, kad balts ekrāns strauji nomainās uz melnu. Šis efekts izpaužas kā zaļš uzplaiksnījums.
  • Gaišās istabās ekrānā atspīd citi objekti.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]