Polijas Karalistes ģenerālkonfederācija izveidota sākoties Napoleona I iebrukumam Krievijas Impērijā. Kopš 1807. gada pastāvošās Varšavas hercogistes Sejms 1812. gada 28. jūnijā pasludināja Polijas Karalistes atjaunošanu. Ideja par ģenerālkonfederācijas izveidošanu Napoleonam I radās 1812. gada 31. maijā Poznaņā pēc tikšanās ar poļu patriotu Tadeušu Matuševiču.
Par ģenerālkonfederācijas maršalu iecēla Ādamu Kazimiru Čartoriski. Tika izveidota valdība, kuras uzdevums bija atjaunot poļu kontroli pār Napoleona iekarotajām Lietuvas, Baltkrievijas un Ukrainas teritorijām, kas tika divdesmit gadus iepriekš bija Eiropas lielvaru sadalītās Polijas-Lietuvas ūnijas zemes.
Savu pastāvēšanu ģenerālkonfederācija beidza dažus mēnešus pēc Napoleona sakāves Krievijā, 1813. gada 30. aprīlī. Tās teritoriju savā starpā sadalīja Prūsijas Karaliste, Austrijas Impērija un Krievijas Impērija, kas sevis kontrolētajā teritorijā izveidoja sev pakļautu Polijas Karalisti.
Diariusz Sejmowy z roku 1812, "Teki Archiwalne", t. 21, 1989, pp. 146–152
A. Rembowski, Konfederacja Generalna i pospolite ruszenie w roku 1812, "Biblioteka Warszawska", t. 1, 1896, z. 3, pp. 478–514, t. 2, 1896, z. 1, pp. 67–86