Napoleona kari

Vikipēdijas lapa
Imperators armijai piešķir simboliskos ērgļus, 1804. gada 5. decembris
Austerlicas kauja

Napoleona kari bija globālu karu sērija pēc Franču revolūcijas Napoleona vadībā starp Franciju un tās sabiedrotajiem pret vairākām citu valstu koalīcijām. Hronoloģiski karagājienus Napoleona vadībā vēsturnieki nosacīti sadala Franču revolucionārajos karos (Pirmās un Otrās koalīcijas kari, 1792—1802) un kampaņās pēc Napoleona kļūšanas par imperatoru (Trešās, Ceturtās, Piektās, Sestās un Septītās koalīcijas kari, 1803—1815). Reizēm Napoleona kariem pieskaita arī citus šī laikmeta militāros konfliktus, piemēram, Krievu—turku karu (1806—1812).

Norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karu rezultātā Francija pamazām ieguva kontroli pār Eiropas kontinentu, sakaudama vairākas valstu koalīcijas. Tomēr Napoleona vara ātri sabruka pēc frančiem katastrofālā iebrukuma Krievijā 1812. gadā. Pēc Napoleona sakāves Francijā tika restaurēta monarhija. Napoleona kari beidzās līdz ar Napoleona sakāvi Vaterlo kaujā un 1815. gada Parīzes līguma noslēgšanu.

Sekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Napoleona karu rezultātā izzuda Svētā Romas impērija. Radās modernais vācu un itāļu nacionālisms, kas radīja priekšnoteikumus Vācijas un Itālijas apvienošanai. Napoleona iebrukuma rezultātā novājinājās Spānijas impērija, kas noveda pie Spāņu koloniju Amerikā neatkarības kariem, Spānijas impērijas sabrukuma un jaunu valstu rašanās Latīņamerikā. Karu rezultātā par dominējošo valsti pasaules jūrās kļuva Lielbritānija.

Svarīgākie notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]