Peonijas

Peonija
Paeonia suffruticosa
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda	Akmeņlauzīšu rinda (Saxifragales)
Dzimta	Peoniju dzimta (Paeoniaceae)
Ģints	Peonijas (Paeonia)
Peonija Vikikrātuvē

Peonijas, sauktas arī pujenes, pojenes, ir peoniju dzimtas vienīgās ģints Paeonia pārstāves. Ģintī ir aptuveni 33 sugas un daudzas varietātes, kas var tikt uzskatītas par atsevišķām sugām, jo ir ļoti atšķirīgas. Savvaļā peonijas aug Austrumsibīrijā, Tālo Austrumu dienviddaļā, Mongolijā, Ķīnā, Japānā. Eiropā tās sastopamas Balkānos, Ziemeļitālijā un Francijā, Balkānu pussalā, Kipras, Krētas, Korsikas un citās salās. Brovna (Paeonia brownii) un Kalifornijas (P. californica) peoniju dzimtene ir Ziemeļamerikas rietumu daļa. Peonijas savvaļā sastopamas kalnos līdz 4250 m augstumā, un ir arī sugas, kuras labprāt aug mežainos līdzenumos un pļavās (stepēs). Eiropā un pasaulē peonijas senāk audzētas kā ārstniecības, garšas un pārtikas augi. Pārtikai lietotas sēklas un ēdamo peoniju (P. edulis) saknes.

Peonijas, kuras kā košumaugi sastopamas apstādījumos un dārzos, gandrīz vienmēr ir hibrīdšķirnes, kuras nav sastopamas savvaļā.

Peoniju iedalījums

Peonijas iedala:

1. Krūmpeonijās, kurām ir koksnaini zari, krūmiem raksturīga sakņu sistēma;
2. Puskrūmu peonijās, kurām koksnaina ir stumbra apakšējā daļa;
3. Lakstveida jeb zālveida peonijās, kuras ik gadus atjauninās no augsnē esošiem, pārziemojošiem pumpuriem.

Peoniju augstums ir no 20 cm līdz 3 m un peoniju ziedi ir no 1–2 cm līdz 32 cm diametrā.

Peoniju sugas

• Lakstveida peonijas
  • Paeonia abchasica
  • Paeonia anomala
  • Paeonia bakeri
  • Paeonia broteri
  • Paeonia brownii
  • Paeonia californica
  • Paeonia cambessedesii
  • Paeonia caucasica
  • Paeonia clusii
  • Paeonia coriacea
  • Paeonia daurica
  • Paeonia emodi
  • Paeonia hirsuta
  • Paeonia intermedia
  • Paeonia japonica
  • Paeonia kesrouanensis
  • Paeonia lactiflora
  • Paeonia macrophylla
  • Paeonia mairei
  • Paeonia mascula
  • Paeonia mlokosewitschii
  • Paeonia obovata
  • Paeonia officinalis
  • Paeonia parnassica
  • Paeonia peregrina
  • Paeonia rhodia
  • Paeonia sinjiangensis
  • Paeonia sterniana
  • Paeonia steveniana
  • Paeonia tenuifolia
  • Paeonia tomentosa
  • Paeonia veitchii
  • Paeonia wittmanniana
• Krūmpeonijas
  • Paeonia decomposita
  • Paeonia delavayi
  • Paeonia jishanensis
  • Paeonia ludlowii
  • Paeonia ostii
  • Paeonia qiui
  • Paeonia rockii
  • Paeonia suffruticosa

Kultūrformas

Visvairāk ir audzētas baltziedu peonijas jeb pienziedu peonijas (P. lactiflora, sin. P. albiflora, P. chinensis, P. sinensis), kurām ir vislielākais šķirņu skaits (ap 3000), un tās dominē Eiropā un Latvijā ar bāzes krāsām baltā, rozā un sarkanā. 20. gs. otrajā pusē ASV tika radīta hibrīdo peoniju grupa ar koraļļkrāsas u.c. krāsu toņiem. Jaunākā kultivēto peoniju grupa ir intersekciju hibrīdi, kas ir krustojumi starp lakstveida un krūmpeonijām. Šīm jaunajām intersekciju peoniju šķirnēm piemīt galvenokārt ārējās krūmpeoniju pazīmes.

Intersekcijas grupas peonijas ir izcili ziedoši puskrūmi no 50 līdz 130 cm augsti ar stingru stublāju un ziedkātiem, un resniem pumpuriem. Lapas 15–25 cm garas, divkārt plūksnaini saliktas un šķeltas platos segmentos, gaiši olīvzaļas vai tumši zaļas, abās pusēs kailas, plaukstot ar rudu, bronzas, iedzeltenu vai oranžu nokrāsu. Ziedi dzinuma galos laterāli vai termināli 10–25 cm diametrā, daudzām šķirnēm puspildīti vai pildīti ar saliktas krāsas ziediem — bieži tiem vidū ir dažādas krāsas plankumi. Auglis ir trīsdaļīgs-piecdaļīgs somenis, sēklas samērā lielas — tumši brūnas līdz melnas. Latvijā parasti zied no jūnija sākuma līdz jūnija beigām.

Latvijas dārzos un apstādījumos dārza peonijas ir pirmajā desmitniekā pēc popularitātes un ir vienas no iemīļotākajiem krāšņumaugiem, jo daudzām peoniju šķirnēm ir laba un izcila smarža, kā arī tām ir liela formu un tipu daudzveidība.

Papildu literatūra

• Vēriņš Aldonis. Peonijas : 300 peoniju šķirnes : Krūmpeonijas : Audzēšana / Aldonis Vēriņš ; red. Ilmārs Jānis Birulis. — Rīga : Lauku Avīze, 2007. — 64 lpp. — (Lauku Avīzes Tematiskā Avīze). ISSN 1407-4338

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Peonijas.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia of Life raksts (angliski)
• Peonijas Latvijā Arhivēts 2013. gada 4. jūlijā, Wayback Machine vietnē. — Piemērotu Latvijai peoniju šķirņu apraksti, foto galerija.