Peonijas

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Peonija
Paeonia suffruticosa
Klasifikācija
Valsts Augi (Plantae)
Nodalījums Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda Akmeņlauzīšu rinda (Saxifragales)
Dzimta Peoniju dzimta (Paeoniaceae)
Ģints Peonijas (Paeonia)
Peonija Vikikrātuvē

Peonijas, sauktas arī pujenes, pojenes, ir peoniju dzimtas vienīgās ģints Paeonia pārstāves. Ģintī ir aptuveni 33 sugas un daudzas varietātes, kas var tikt uzskatītas par atsevišķām sugām, jo ir ļoti atšķirīgas. Savvaļā peonijas aug Austrumsibīrijā, Tālo Austrumu dienviddaļā, Mongolijā, Ķīnā, Japānā. Eiropā tās sastopamas Balkānos, Ziemeļitālijā un Francijā, Balkānu pussalā, Kipras, Krētas, Korsikas un citās salās. Brovna (Paeonia brownii) un Kalifornijas (P. californica) peoniju dzimtene ir Ziemeļamerikas rietumu daļa. Peonijas savvaļā sastopamas kalnos līdz 4250 m augstumā, un ir arī sugas, kuras labprāt aug mežainos līdzenumos un pļavās (stepēs). Eiropā un pasaulē peonijas senāk audzētas kā ārstniecības, garšas un pārtikas augi. Pārtikai lietotas sēklas un ēdamo peoniju (P. edulis) saknes .

Peonijas, kuras kā košumaugi sastopamas apstādījumos un dārzos, gandrīz vienmēr ir hibrīdšķirnes, un tās nav tīrās savvaļas sugas.

Peoniju iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Peonijas iedala:

  1. Krūmpeonijās, kurām ir koksnaini zari, krūmiem raksturīga sakņu sistēma;
  2. Puskrūmu peonijās, kurām koksnaina ir stumbra apakšējā daļa;
  3. Lakstveida jeb zālveida peonijās, kuras ik gadus atjauninās no augsnē esošiem, pārziemojošiem pumpuriem.

Peoniju augstums ir no 20 cm līdz 3 m un peoniju ziedi ir no 1—2 cm līdz 32 cm diametrā.

Peoniju sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūrformas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visvairāk ir audzētas baltziedu peonijas jeb pienziedu peonijas (P. lactiflora, sin. P. albiflora, P. chinensis, P. sinensis), kurām ir vislielākais šķirņu skaits (ap 3000), un tās dominē Eiropā un Latvijā ar bāzes krāsām baltā, rozā un sarkanā. 20. gs. otrajā pusē ASV tika radīta hibrīdo peoniju grupa ar koraļļkrāsas u.c. krāsu toņiem. Jaunākā kultivēto peoniju grupa ir intersekciju hibrīdi, kas ir krustojumi starp lakstveida un krūmpeonijām. Šīm jaunajām intersekciju peoniju šķirnēm piemīt galvenokārt ārējās krūmpeoniju pazīmes.

Intersekcijas grupas peonijas ir izcili ziedoši puskrūmi no 50 līdz 130 cm augsti ar stingru stublāju un ziedkātiem, un resniem pumpuriem. Lapas 15-25 cm garas, divkārt plūksnaini saliktas un šķeltas platos segmentos, gaiši olīvzaļas vai tumši zaļas, abās pusēs kailas, plaukstot ar rudu, bronzas, iedzeltenu vai oranžu nokrāsu. Ziedi dzinuma galos laterāli vai termināli 10-25 cm diametrā, daudzām šķirnēm puspildīti vai pildīti ar saliktas krāsas ziediem — bieži tiem vidū ir dažādas krāsas plankumi. Auglis ir trīsdaļīgs-piecdaļīgs somenis, sēklas samērā lielas — tumši brūnas līdz melnas. Latvijā parasti zied no jūnija sākuma līdz jūnija beigām.

Latvijas dārzos un apstādījumos dārza peonijas ir pirmajā desmitniekā pēc popularitātes un ir vienas no iemīļotākajiem krāšņumaugiem, jo daudzām peoniju šķirnēm ir laba un izcila smarža, kā arī tām ir liela formu un tipu daudzveidība.

Papildu literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vēriņš Aldonis. Peonijas : 300 peoniju šķirnes : Krūmpeonijas : Audzēšana / Aldonis Vēriņš ; red. Ilmārs Jānis Birulis. — Rīga : Lauku Avīze, 2007. — 64 lpp. — (Lauku Avīzes Tematiskā Avīze). ISSN 1407-4338

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Peonijas Latvijā — Piemērotu Latvijai peoniju šķirņu apraksti, foto galerija.