Pāriet uz saturu

Prūsijas hercogiste

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Prūsijas hercogi)
Prūsijas hercogistes ģerbonis
Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte).
Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam.

Prūsijas hercogiste (vācu: Herzogtum Preußen, latīņu: Ducatus Prussiae) bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525. līdz 1701. gadam.

1525. gada 8. aprīlī pēdējais Vācu ordeņa lielmestrs Brandenburgas kūrfirsts Albrehts Hohencollerns Krakovā parakstīja līgumu ar Polijas karali par Prūsijas hercogistes kā Polijas kroņa vasaļvalsts dibināšanu. 9. maijā Albrehts Hohencollerns kļuva par pirmo Prūsijas hercogu. 1609. gadā Prūsijas princese Sofija apprecējās ar Kurzemes hercogu Vilhelmu, kā pūru viņam atdodot Prūsijai ieķīlāto Grobiņas pilsnovadu.

No 1618. gada Prūsijas hercogiste personālūnijā ar Brandenburgu veidoja Brandenburgu-Prūsiju. Poļu—zviedru kara laikā 1626. gada martā to īslaicīgi ieņēma Zviedrijas karaspēks karaļa Gustava Ādolfa vadībā. 1701. gadā Brandenburgas kūrfirsts Frīdrihs III Hohencollerns (Friedrich I Hohenzollern, 1657-1713) kronējās par "ķēniņu Prūsijā" (König in Preußen) Frīdrihu I.

Septiņgadu kara laikā 1757. gadā Krievijas Impērijas karaspēks ģenerālanšefa Fermora vadībā no Kurzemes hercogistes teritorijas iebruka Austrumprūsijā, 1757. gada 31. decembrī ķeizariene Elizabete izdeva ukazu par Prūsijas hercogistes inkorporāciju Krievijas Impērijā, kas tika anulēta pēc Pēterburgas miera līguma 1762. gada maijā.

Prūsijas hercogi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]