Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts)

Frīdrihs Vilhelms I; Friedrich Wilhelm I.
	Frīdrihs Vilhelms I 1650/1651. gadā
	Brandenburgas kūrfirsts un Prūsijas hercogs
	Amatā; 1640. gada 1. decembrī — 1688. gada 29. aprīlī
Priekštecis	Georgs Vilhelms
Pēctecis	Frīdrihs III
Dzimšanas dati	1620. gada 16. februārī; Kellne, Brandenburgas kūrfirste; (tagad Berlīnes daļa, Vācija)
Miršanas dati	1688. gada 29. aprīlī; Potsdama, Brandenburgas kūrfirste; (tagad Vācija)
Apglabāts	Berlīnes doms, Berlīne, Vācija
Dinastija	Hoencollerni
Tēvs	Georgs Vilhelms
Māte	Pfalcas Elizabete Šarlote (Pfalcas-Zimmernas dinastija)
Dzīvesbiedrs(-e)	1. Nasavas Luīze Henriete (Oranžas-Nasavas dinastija); 2. Šlēzvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Gliksburgas Sofija Doroteja (Gliksburgas dinastija)
Bērni	5 dēli un meita no pirmās laulības, 4 dēli un 3 meitas no otrās laulības, to skaitā Frīdrihs I, Brandenburgas Elizabete Sofija (Frīdriha Kazimira Ketlera sieva)
Reliģija	kalvinisms

Frīdrihs Vilhelms I (vācu: Friedrich Wilhelm I.); dzimis 1620. gada 16. februārī, miris 1688. gada 29. aprīlī), saukts arī par Lielo kūrfirstu (Der Große Kurfürst), bija Hoencollernu dinastijas Brandenburgas-Prūsijas valdnieks. Brandenburgas kūrfirsts no 1640. gada līdz savai nāvei 1688. gadā un vienlaikus arī Prūsijas hercogs, Klēves hercogs un Markas grāfs. Kā Prūsijas hercogs līdz 1660. gadam bija Polijas—Lietuvas ūnijas vasalis.

Tēvs — Brandenburgas kūrfirsts Georgs Vilhelms. Atšķirībā no tēva neveiksmīgās politikas Frīdrihs Vilhelms I veica reformas valstī, Brandenburga-Prūsija nostiprinājās, kas ļāva Frīdriha Vilhelma I dēlam kļūt par Prūsijas karali. Pats būdams kalvinists, ievēroja reliģisko toleranci. 1685. gadā izdeva Potsdamas ediktu, kurā aicināja vajātos hugenotus apmesties Brandenburgā. Atbalstīja tirdzniecību. Veicināja ceļu un kanālu izbūvi. Iesaistījās Otrajā Ziemeļu karā, kura rezultātā Prūsijas hercogiste kļuva par suverēnu valsti.