Vilhelms Ketlers

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vilhelms Ketlers
Wilhelm Kettler
Vilhelms Ketlers.jpg
Kurzemes hercogs
Amatā
1587. gada 17. maijā — 1617. gada 4. aprīlī
Priekštecis Gothards Ketlers
Pēctecis Frīdrihs Ketlers

Dzimšanas dati 1574. gada 20. jūnijā
Jelgava, Kurzemes hercogiste
(Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1640. gada 7. aprīlī
Kuklova, Pomerānijas hercogiste
(Kukolova, Kameņas apriņķis, Rietumpomožes vojevodiste, Karogs: Polija Polija)
Apglabāts Jelgavas pils hercogu kapenes, Jelgava, Karogs: Latvija Latvija
Dinastija Ketleri
Tēvs Gothards Ketlers
Māte Anna no Meklenburgas
Dzīvesbiedrs(-e) Sofija no Brandenburgas-Prūsijas
Bērni Jēkabs Ketlers
Reliģija luterticība

Vilhelms Ketlers (dzimis 1574. gada 20. jūnijā, miris 1640. gada 7. aprīlī) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vilhelms Ketlers, Gotharda Ketlera un Annas Ketleres jaunākais dēls, dzimis 1574. gada 20. jūnijā Mītavā.

Kurzemes hercogs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kurzemes hercoga Vilhelma attēls uz 1596. gadā Jelgavā kaltās trīsgrašu monētas. Apliecoši uzraksti: *MON.AR..CVR.E.SE* (Kurzemes un Zemgales hercogistes sudraba monēta) un III/GROS.AR.TR/DVCVM CV/.ET*SE./98 (Kurzemes un Zemgales hercogistes 3 sudraba graši).

Pēc tēva nāves, 1587. gadā kopā ar savu brāli Frīdrihu kļuva par Kurzemes un Zemgales hercogu. Abi brāļi nolēma hercogisti sadalīt divās daļās, Vilhelms kļuva par Kurzemes daļas valdnieku ar sēdekli Kuldīgā. No 1590. gada studēja Rostokas universitātē.[1]

1603. gadā hercogs Vilhelms Aucē saaicināja Zemgales muižniekus uzbrukumam zviedru karaspēkam Vidzemē, tomēr pēc tam paskaidroja, ka tā ir bijusi vienīgi mācību trauksme, lai pārbaudītu muižnieku uzticamību.

1609. gadā viņš apprecējās ar Brandenburgas-Prūsijas princesi Sofiju, kā sievas pūru saņemot Prūsijai ieķīlāto Grobiņas novadu. 1610. gada 28. oktobrī Kuldīgas pilī viņam piedzima dēls Jēkabs, bet dēla māte hercogiene Sofija mira drīz pēc dzemdībām. Vilhelms sievai sarīkoja greznas bēres, un 26. decembrī mirušo apbedīja Kuldīgas pils pagrabā, bet hercogs Jēkabs 1643. gadā mātes mirstīgās atliekas pārveda uz Jelgavu.

Kad 1611. gadā Polijas-Lietuvas seims nolēma pievienot Piltenes apgabalu Inflantijas vaivadijai, tas izraisīja hercoga Vilhelma pretdarbību.

1613. gada novembrī hercogs Vilhelms Kuldīgā svinīgi uzņēma Pomerānijas hercogu Filipu Jūliju.

Konflikts ar landtāgu un atstādināšana no amata[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1615. gadā Aucē sasauktajā landtāgā hercoga Frīdriha vietā ieradās hercogs Vilhelms, kas pieprasīja landtāgu pārcelt uz Jelgavu. Jelgavas landtāgā radušos strīdu dēļ 1615. gadā pēc hercoga Vilhelma pavēles tika nogalināti divi viņa niknākie opozicionāri brāļi Magnuss un Gothards Noldes. Tādēļ 1617. gada 4. aprīlī Skrundas pilī sanākušajā Kurzemes landtāgā hercogam Vilhelmam atņēma hercoga titulu un uz visiem laikiem izraidīja no hercogistes. 1617. gadā dēļ konfliktiem ar muižniecību Vilhelms zaudēja hercoga troni un devās emigrācijā, kur mira Kukulvas abatijā Pomerānijā 1640. gada 7. aprīlī. Viņa dēls hercogs Jēkabs 1642. gadā lika pārvest Vilhelma mirstīgās atliekas uz Jelgavu, kur tās tika apglabātas hercogu kapenēs 1643. gada 23. februārī.

Hercoga Vilhelma ģerbonis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vilhelma ģerbonis (1596.)
Vilhelma ģerbonis (1615.)

Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes sadalīšanas hercogam Vilhelmam bija šāds ģerbonis:

Ģerbonim ir četrdalīts pamatvairogs un ar sarkanu skaldīts vidusvairogs ar zelta kāsi. Pretēji tradicionālajam ģerboņa attēlam te apgrieztas krāsas: jābūt zelta vidusvairogam ar sarkanu kāsi. Skaldījuma laukos vairs nav ievietota Polijas-Lietuvas karaļa Stefana Batorija dzimtas heraldika — sudraba, resp., balts, vilka žoklis un Polijas-Lietuvas karaļa Sigismunda Augusta monogramma. Pamatvairoga 1. un 4. sudraba laukā ir sarkans lauva (Kurzeme). Atšķirībā no tradicionālās lauvas figūras ģerbonī attēlots izaugošs lauva. 2. un 3. zilā laukā — dabiskas krāsas briedis, izaugošs no vairoga malas (Zemgale). Virs vairoga trīs kronētas ķiveres, kuru kleinodos augošs kronēts briedis (Zemgale), starp divām sarkanas krāsas un zelta fazāna spalvām sudraba katla kāsis (Ketleru dzimta), sarkans augošs kronēts lauva (Kurzeme). Lambrekenos ģerboņa krāsas — zelts ar zilu un sudrabs ar sarkanu[2].

Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ketleru dzimtas valdnieks Coat of Arms of Duchy of Courland.jpg
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Gothards Ketlers
Kurzemes un Zemgales hercogs
(valdīja kopā ar brāli Frīdrihu)

1587. gada 17. maijs - 1596.gads
Pēctecis:
Jēkabs Ketlers
Priekštecis:
nav
Kurzemes hercogs
1596. gads - 1616. gads
Pēctecis:
Frīdrihs Ketlers