Princeses Astridas krasts
Koordinātas: 70°45′S 12°30′E / 70.750°S 12.500°E
Princeses Astridas krasts (norvēģu: Prinsesse Astrid Kyst) ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa Karalienes Modas Zemē Lazareva jūras krastā. Stiepjas no 5° līdz 20° austrumu garumam. Kopējais piekrastes garums ap 570 km. Austrumos robežojas ar Princeses Ranhillas krastu, rietumos — ar Princeses Martas krastu. Piekrastes lielāko daļu klāj šelfa ledāji, lielākie no kuriem ir Lazareva šelfa ledājs un Nivlisens. Piekrastes ievērojamākie ģeogrāfiskie objekti ir Verbļudas un Ļeņingradas salas un vairākas ledus ostas. Iekšzemē paceļas Volthata un Orvina kalnu grēdas.
Krastu pirmie 1820. gada 16. februārī novēroja Krievijas ekspedīcija Fabiāna fon Belinshauzena vadībā.[1] 1931. gada martā to no jauna atklāja norvēģu vaļu mednieku kuģa Sevilla komanda un tas vēlāk tika nosaukts par godu Norvēģijas tā laika kroņprinča Olava meitai Astridai.[2]
Pirmā polārstacija Princeses Astridas krastā bija 1959. gadā netālu no šelfa ledāja frontes ierīkotā padomju stacija Lazareva. Smago klimatisko apstākļu dēļ 1961. gadā to slēdza un 80 km no krasta esošajā Širmahera oāzē ierīkoja Novolazarevskas staciju. Blakus Novolazarevskai 1976. gadā tika ierīkota VDR stacija Georgforstere (slēgta 1993. gadā). 1983. gadā Ļeņingradas salas rietumu galā tika ierīkota pirmā Indijas polārstacija Dakšingangotri (slēgta 1991. gadā), kuru 1989. gadā aizvietoja ar Širmahera oāzē izbūvēto staciju Maitri.