Kreditors

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Kreditors ir valsts, pašvaldība, juridiskā persona, fiziskā persona vai ar līgumu saistīta fizisko personu grupa, kurai ir prasījuma tiesības pret parādnieku. [1]

Kreditoru veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visi iesniegtie kreditoru prasījumi tiek grupēti nodrošināto un nenodrošināto kreditoru prasījumos, līdz ar to nošķirot kreditorus pēc to nodrošinājuma.

1) Nodrošinātais kreditors –  ir kreditors, kura prasījuma tiesības pret parādnieku vai trešo personu ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku uz parādnieka mantu. Nodrošinātais kreditors ir tiesīgs jebkurā procesa stadijā pilnībā vai daļēji atteikties no prasījuma tiesību nodrošinājuma, izdarot attiecīgus grozījumus publiskajos reģistros.

2) Nenodrošinātais kreditors – ir kreditors, kura prasījuma tiesības nav nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku uz parādnieka mantu.[2]

Kreditora tiesības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

·      Kreditoram ir tiesības saskaņot (vai attiecīgi nesaskaņot) parādnieka izstrādāto tiesiskās aizsardzības procesa plānu (tiesības iesniegt iebildumus piecu dienu laikā no tā saņemšanas).

·      Aizliegts piemērot tādas metodes, kuras ierobežo kreditoru tiesības vairāk, nekā tas nepieciešams tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna sekmīgai īstenošana.

·      Kreditoram ir tiesības iesniegt pieteikumu tiesā par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu un juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu, ja parādnieks nepilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Kreditors var iesniegt tiesā juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja:

–      sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība – nav nokārtojusi parādsaistības, kas pārsniedz 4268 euro un tām ir iestājies izpildes termiņš, iepriekš brīdinot parādnieku par pieteikuma iesniegšanu;

–      cita juridiskā persona – nav nokārtojusi parādsaistības, kas pārsniedz 2134 euro un tām ir iestājies izpildes termiņš, iepriekš brīdinot parādnieku par pieteikuma iesniegšanu;

–      piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;

–      parādnieks nav izmaksājis darbiniekam darba samaksu.[3]

Kreditoru tiesību aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

·      Kreditors var sasaukt kreditoru sapulci;

·      Kreditors var vērsties tiesā;

·      Kreditors var iesniegt Maksātnespējas administrācijā sūdzību par administratora rīcību.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. LR likums “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”
  2. «Maksātnespējas likums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2020-05-13.
  3. Alla Ličkovska, Agnese Gabuža, Arita Klagiša: KREDITORU TIESĪBAS MAKSĀTNESPĒNAS PROCESĀ. Maksātnespējas administrācija
  4. Alla Ličkovska, Agnese Gabuža, Arita Klagiša: KREDITORU TIESĪBAS MAKSĀTNESPĒNAS PROCESĀ. Maksātnespējas administrācija