Proletariāts

Vikipēdijas lapa
Proletariāts kā kapitālistiskās sistēmas bāze un visvairāk ekspluatētā klase

Proletariāts (vācu: proletariat no latīņu: proletarius — nabagi) ir sociālā šķira, kurai nepieder īpašums un ražošanas līdzekļi. Tā galvenais iztikas avots ir sava darbaspēka pārdošana. Pēc sociālās stratifikācijas teorijas proletariāts atrodas starp sīkburžuāziju un lumpenproletariātu. Terminu ieviesa Kārlis Markss un Lorencs fon Šteins.[1] Senajā Romā proletariāts bija visnabadzīgākais slānis, kas Romai deva tikai pēcnācējus.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]