Dezinformācija

Vikipēdijas lapa
Dezinformācijas izplatīšanās sociālajos plašsaziņas līdzekļos pamatprincipi (angļu valodā)

Dezinformācija (angļu: disinformation) ir apzināta nepatiesa vai sagrozīta informācija, kas tiek sniegta pretiniekam, upurim vai partnerim, lai efektīvāk cīnītos, sadarbotos, pārbaudītu informācijas noplūdi un tās virzību. Parasti dezinformācijas mērķis ir izraisīt noteiktas spēcīgas emocijas (dusmas, bailes, riebumu) un "atslēgt" racionālo un kritisko domāšanu mērķauditorijā.

Par dezinformāciju sauc arī informācijas manipulēšanas procesu (personas maldināšana, sniedzot nepilnīgu vai pilnīgu, bet jau nevajadzīgu informāciju, nepareizi interpretējot kontekstu, sagrozot daļu informācijas).

Dezinformāciju var izplatīt gan valstiski, gan nevalstiski subjekti. Tā var apdraudēt plašu cilvēktiesību spektru, piemēram, izkropļojot priekšstatus par valdības politiku vai palielinot spriedzi ārkārtas situācijās vai bruņotu konfliktu laikā.

Dezinformācija hibrīdkara un informācijas kara kontekstā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hibrīdkarš ir militāru un nemilitāru, slēptu un atklātu līdzekļu (tostarp dezinformācijas, kiberuzbrukumu, ekonomiskā spiediena, neregulāru bruņotu formējumu izvietošanas un regulāro bruņoto spēku) izmantošana, lai izpludinātu robežu starp karu un mieru, radītu šaubas mērķgrupu iedzīvotāju apziņā, destabilizētu un grautu sociālo sistēmu. Kā daļa no hubrīdkara pastāv arī informācijas karš, kas ietver informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanu, lai iegūtu konkurences priekšrocības pār pretinieku.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]