Pēdējā Pangeja
 | Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Pēdējā Pangeja" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Pēdējā Pangeja (saukta arī par Pangaea Ultima, Pangaea Proxima, Neopangaea un Pangaea II) ir nākotnē iespējams superkontinents, kas ir arī alternatīva Amāzijai. Ja piekrīt superkontinentu cikla teorijai, tad tas varētu rasties tuvākajos 250 miljonos gadu. Rodoties šim kontinentam, Atlantijas okeāns nākotnē varētu izzust pavisam, radot milzīgas tuksnešu teritorijas, kur varētu reģistrēt ekstrēmi augstas temperatūras.
Rašanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saskaņā ar šo hipotēzi Atlantijas un Indijas okeāni kļūs plašāki, līdz jaunas subdukcijas zonas apvienosies, radot nākotnes Pangeju. Paredzams, ka lielākā daļa kontinentu apvienosies ar Eirāziju, tāpat kā tas notika ar Laurentiju. Paredzams, ka pēc 50 miljoniem gadu Ziemeļamerika sadursies ar Eirāziju un Āfrika ar Eiropu, pilnībā iznīcinot paliekas no Tētisa okeāna un Sarkanās jūras; tādējādi Lielbritānija nokļūs tuvāk Ziemeļpolam, bet Sibīrija tālāk no tā. Vidusjūras vietā rastos jauna kalnu grēda, kur kalni varētu sasniegt pat lielāku augstumu kā Everests. Aptuveni pēc 150 miljoniem gadu Atlantijas okeāns varētu sākt samazināties. Arī Indijas okeāns ap šo laiku varētu kļūt mazāks, bet tas neizzudīs pavisam. Austrālija varētu sadurties ar Antarktīdu. Savukārt pēc 250 miljoniem gadu Atlantijas un Indijas okeāni, iespējams, varētu izzust pavisam. Patagonija sadurtos ar Indonēziju, bet Klusais okeāns būs kļuvis vislielākais.
| |||||||||||||||||||||
