Laurāzija

Laurāzijas un Gondvānas superkontinentu karte

Laurāzija paleoģeogrāfijā bija viens no diviem Zemes superkontinentiem (otrs bija Gondvāna). Pastāvēja aptuveni 300 līdz 200 miljonu gadu senā pagātnē, aptuveni pirms 200 līdz 180 miljoniem gadu tas Pangejas sadalīšanās laikā atdalījās no Gondvānas. Laurāzija iekļāva sevī lielāko daļu no mūsdienu Ziemeļu puslodes: Ziemeļamerikas, Austrumeiropas, Sibīrijas, kā arī, iespējams, Ķīnas-Korejas un Dienvidķīnas platformu. Mezozoja vidū sākās Laurāzijas sadalīšanās, sāka veidoties Ziemeļatlantijas ieplaka.

Laurāzijas veidošanās bija saistīta ar kontinentu kolīzijas procesiem paleozoja periodā, īpaši hercīnijas kalnveidošanās laikā, kas apvienoja dažādus kontinentālos blokos Ziemeļu puslodē. Superkontinenta robežas nosaka paleomagnētiskie, ģeoloģiskie un paleontoloģiskie pierādījumi, tostarp līdzīgās iežu secības, fosiliju izplatība un kalnu grēdu struktūras dažādos kontinentos.

Laurāzijas sadalīšanās laikā sākās arī Laurentijas atdalīšanās no Eirāzijas, izveidojot Atlantijas okeāna ziemeļu daļu. Šis process notika juras periodā un turpinājās krīta periodā, veicinot pašreizējo kontinentu konfigurācijas izveidi.

Mūsdienu ģeoloģiskie pētījumi, izmantojot platētektonikas modeli, apstiprina Laurāzijas pastāvēšanu un tās nozīmi Zemes litosfēras attīstības procesā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Laurāzija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)