Pāriet uz saturu

Rīgas iela (Daugavpils)

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par ielu Daugavpilī. Par citām jēdziena Rīgas iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Rīgas iela
Rīgas iela
Karte
Pamatinformācija
Pilsēta Daugavpils
Apkaime Centrs
Garums 1370 m
Vēsturiskie
nosaukumi		 Ļeņina iela (1955—1991)
Segums asfalts, bruģis
Celtnes Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs, Sv. Pētera ķēdēs baznīca, Dubrovina parks
Rīgas iela Vikikrātuvē

Rīgas iela ir iela Daugavpilī, pilsētas centrā. Rīgas iela sākas netālu no Daugavas, krustojumā ar Parādes ielu pie tās savienojuma ar Daugavas ielu, un beidzas pie Daugavpils pasažieru dzelzceļa stacijas, krustojumā ar Stacijas ielu. Iela kopējais garums ir aptuveni 1370 metri.

Rīgas iela (līdz 1920. gadam krievu: Рижская улица) ir šīs ielas vēsturiskais nosaukums, kas saistīts ar ielas izvietošanu pie Rīgas—Dinaburgas dzelzceļa līnijas stacijas. 1955. gadā ielu pārdēvēja par Ļeņina ielu, bet 1991. gada 20. septembrī nosaukums "Rīgas iela" tika atjaunots.[1]

Rīgas iela ir viena no pirmajām gājēju ielām Latvijā.[2] 20. gadsimta 70. gadu beigās Rīgas (tolaik Ļeņina) ielu pārveidoja par gājēju ielu, 2009. gadā tika pabeigta Rīgas ielas rekonstrukcija.

Ievērojami objekti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iela ziemā
Iela rudens vakarā
Novadpētniecības un mākslas muzejs
Svētā Pētera ķēdēs katoļu baznīca
Ārējo resursu foto
Militārās parādes Rīgas ielā (1920. gadu beigas) (1), (2), (3)
Ielas skats 1930. gados
  • Nr. 1/3 — ugunsdzēsēju depo, uzcelts 1876. gadā, reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.[3]
  • Nr. 2 — Augšdaugavas novada domes administratīvā ēka, uzcelta 1985. gadā Daugavpils rajona LKP komitejas izvietošanai.[4]
  • Nr. 4 — bijusi Daugavpils rajona izpildkomitejas ēka, uzcelta 1968. gadā.[4] Pašlaik Rīgas ielā 4 un 6 atrodas Muitas pārvaldes Latgales muitas kontroles punktu daļa.[5]
  • Nr. 6 — trīsstāvu (sākotnēji divstāvu) ēka, uzcelta 1860.—1880. gados, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.[6] 1930. gados ēkā atradās Daugavpils 18. aizsargu pulka štabs.[7] 20. gadsimta otrajā pusē šeit atradās dažādas Daugavpils rajona organizācijas. Ēkas trešais stāvs uzcelts remonta laikā 1960. gados.[4]
  • Nr. 8 — divas divstāvu ēkas, agrāk dzīvojamās, kurās atrodas Novadpētniecības un mākslas muzejs:
    • jūgendstila ēka, uzcelta 1883. gadā, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[8]
    • ēka uz stūra ar Muzeja ielu (agrāk Muzeja iela 7), uzcelta 19. gadsimta beigās, reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.[9]
  • Nr. 10 — uzcelts 19. gadsimta otrajā pusē kā divstāvu dzīvojamā ēka, Gureviča un Ševeļova īpašums. Ēka tika nopietni bojāta Pirmā pasaules kara laikā, un 1930. gados to restaurēja un pārbūvēja tās jaunais īpašnieks Lazarevs. Trešais stāvs tika pievienots remonta laikā 1960. gados.[4]
  • Nr. 12 — uzcelts 19. gadsimta otrajā pusē kā dzīvojamā ēka, pēc Pirmā pasaules kara pārveidots par biroju ēku.[4]
  • Nr. 16 — trīsstāvu (sākotnēji divstāvu) dzīvojamā ēka, uzcelta 19.—20. gadsimtu mijā, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.[10] Ēkas trešais stāvs uzcelts renovācijas laikā 1970. gados.[11]
  • Nr. 18 (agrāk Teātra iela 28) — no 19. gadsimta beigām līdz 1932. gadam šeit atradās Rīgas Komercbankas Daugavpils (agrāk Dvinskas) filiāle. 1920. gados šajā mājā atradās arī poļu skola ar bērnu patversmi.[12] 1930. gadu vidū šo ēku iegādājās 18. Daugavpils aizsargu pulks, un līdz 1940. gadam tur atradās pulka sakaru bataljons. 1944. gada vasarā un rudenī šeit īslaicīgi atradās Latvijas PSR valdība. 1950.—1980. gados šeit atradās LKP un LĻKJS Daugavpils rajona komitejas, vēlāk — dažādas pilsētas organizācijas.[11]
  • Nr. 20 — šeit 20. gadsimta sākumā atradās mēbeļu fabrika, starpkaru periodā — šūšanas darbnīca un 2. pilsētas policijas iecirknis. Latvijas PSR laikā ēka tika pārveidota par dzīvojamo, bet 1980. gados atkal remontēta un pielāgota agrofirmas "Sarkanais Oktobris" vajadzībām.[4]
  • Nr. 22 — dzīvojamā ēka ar veikaliem, 1930. gados šeit darbojas Mitrofanova mēbeļu veikals un darbnīca, pēckara gados — krājkase, bet pagrabā pneimatiskā šautuve.[4]
  • Nr. 22A — Vienības nams, uzcelts 1936.—1937. gados, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[13]
  • Nr. 39 — Svētā Pētera katoļu baznīca, uzcelta 1848. gadā, pārbūvēta 1924. un 1948. gados, reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.[14]
  • Nr. 61 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 1860. gadā, reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.[15]
  • Nr. 64 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 1880. gados, reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.[16]
  • Nr. 69 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.[17]
  • Nr. 71/73 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.[18]
  • Ielā atrodas purva bruņurupuča skulptūra (tēlnieks Ivo Folkmanis, 2009. g.), kā arī Latvijā vienīgā skulptūra, kas veltīta Latgales podniecībai.
  • Ielas galā, iepretim dzelzceļa stacijai, ierīkota ūdens baseinu kaskāde.[19]

Ielu savienojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas iela ir savienota ar šādām ielām:

  1. ↑ «Izmaiņas Daugavpils ielu, parku un laukumu nosaukumos». Latgales dati. Daugavpils pilsētas tautas deputātu padomes valdes lēmums. 1991. gada 20. septembrī. Skatīts: 2025. gada 26. augustā.
  2. ↑ «RĪGAS IELA». visitdaugavpils.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. novembrī. Skatīts: 2018. gada 22. decembrī.
  3. ↑ «Ugunsdzēsēju depo». Mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Skatīts: 2025. gada 26. augustā.
  4. 1 2 3 4 5 6 7 Гесель Маймин. «Променад по Бродвею». Forums "GoroD" (krievu). Skatīts: 2025. gada 12. septembrī.
  5. ↑ «Muitas pārvaldes klientu apkalpošana». Valsts ieņēmumu dienests. Skatīts: 2025. gada 12. septembrī.
  6. ↑ «Dzīvojamā ēka». Mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Skatīts: 2025. gada 26. augustā.
  7. ↑ «Daugavpils. Armijas nometne». Zudusilatvija.lv. Latvijas Nacionālā bibliotēka. Skatīts: 2025. gada 28. augustā.
  8. ↑ «Dzīvojamā ēka». Mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Skatīts: 2025. gada 26. augustā.
  9. ↑ «Dzīvojamā ēka». Mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Skatīts: 2025. gada 26. augustā.
  10. ↑ «Dzīvojamā ēka». Mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Skatīts: 2025. gada 26. augustā.
  11. 1 2 Гесель Маймин. «На углу Рижской и Театральной размещалось правительство Советской Латвии». Forums "GoroD" (krievu). Skatīts: 2025. gada 12. septembrī.
  12. ↑ Anita Trušele. Bērnu sociālās problēmas un sociālās palīdzības veidošanās Latgalē 20. gs. 20. gados ("Latvijas Arhīvi", 2002. g., 4. izd.). 66. lpp. Skatīts: 2025. gada 26. augustā.
  13. ↑ «Vienības nams». Mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Skatīts: 2025. gada 26. augustā.
  14. ↑ «Sv. Pētera katoļu baznīca». Mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Skatīts: 2025. gada 26. augustā.
  15. ↑ «Dzīvojamā ēka». Mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Skatīts: 2025. gada 26. augustā.
  16. ↑ «Dzīvojamā ēka». Mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Skatīts: 2025. gada 26. augustā.
  17. ↑ «Dzīvojamā ēka». Mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Skatīts: 2025. gada 26. augustā.
  18. ↑ «Dzīvojamā ēka». Mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Skatīts: 2025. gada 26. augustā.
  19. ↑ «RĪGAS IELA – GĀJĒJU IELA». visitdaugavpils.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 30. decembrī. Skatīts: 2018. gada 22. decembrī.


Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rīgas_iela_(Daugavpils)&oldid=4337202"