Rūta Muktupāvela
| ||||||||||||||||
|
Rūta Muktupāvela (dzimusi 1963. gadā Kauņā, Lietuvā) ir lietuviešu akadēmiķe, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore, profesore, aktīva kultūras eksperte, mūziķe un Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Beigusi Viļņas Pedagoģijas universitātes Vēstures fakultāti 1989. gadā[1] un kopš 1993. gada dzīvo Latvijā.[2] Latvijas Kultūras akadēmijā 1996. gadā iegūts maģistra grāds un 2005. gadā doktora grāds kultūras teorijā,[1] aizstāvot promocijas darbu "Inkulturācijas figuratīvo formu salīdzinošā analīze“. No 1999. gada līdz 2003. gadam strādājusi Radio Brīvā Eiropa un no 2003. gada līdz 2009. gadam bijusi Lietuvas žurnāla Kultūros barai redkolēģijas locekle.[1] Kopš 2007. gada darbojas Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrā kā vadošā pētniece.
2014. gadā Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes sapulce Rūtu Muktupāvelu ievēlēja par akadēmijas rektori, kas par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem ir definējusi nepieciešamību veicināt izcilību visās akadēmijas darbības jomās – akadēmiskajā, mākslinieciskās jaunrades un pētnieciskajā. Kopš 2014. gada Rūta Muktupāvela vada valsts pētījumu programmu “Habitus. Latvijas tradīciju ilgtspēja inovatīvā vidē”, kopš 2016. – Eiropas savienības pētniecības un inovāciju programmas Horizon2020 projekta “Critical Heritages: performing and representing identities in Europe. CoHere” Latvijas sekciju. Rūta Muktupāvela ir Latvijas Zinātnes padomes humanitāro un sociālo zinātņu nozares eksperte, Latvijas Zinātnes padomes locekle, Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas valdes locekle, Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas vadītāja, starptautisku organizāciju un redkolēģiju locekle.
No 2017. gada līdz 2021. gadam Rūta Muktupāvela bija Latvijas pārstāve UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai,[3] kā arī ir dalībniece daudzās starptautiskās organizācijās – Starptautiskajā Socioloģijas asociācijā, Eiropas Sociālantropologu asociācijā, Starptautiskajā Etnoloģijas un folkloras biedrība u.c. Līdzās zinātniskajai darbībai (aktīva dalība konferencēs, redkolēģijās, zinātnisko publikāciju izstrāde, promocijas darbu vadīšana un recenzēšana) viņa darbojas radošos projektos: muzicējusi kopā ar “Iļģiem” (dziedājusi Leldes un Zemes vēzīša lomu “Iļģu” muzikālajā uzvedumā “Spēlēju, dancoju”), vairākus gadus piedalījusies projektā “Dabas koncertzāle”, kopā ar dzīvesbiedru profesoru Valdi Muktupāvelu uzstājusies gan Latvijā, gan ārzemēs – ASV, Norvēģijā, Somijā, Polijā, Zviedrijā u. c. Rūta Muktupāvela ir piedalījusies vairāku mūzikas albumu, tādu kā “Vairas dziesmas”, Imanta Kalniņa “Trešās dziesmas”, “Iļģu” “Kaza kāpa debesīs”, “Ne uz vienu dienu” u. c., sagatavošanā.[4]
Dzīvesbiedrs – etnomuzikologs, LU profesors Valdis Muktupāvels.[1]
Publikācijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gads | Autori | Nosaukums |
---|---|---|
2018 | Muktupāvela, Rūta, Kursīte, Janīna | The concept of "my father’s home" as an anchor for Latvian “solid identity” constructions in the era of “liquid modernity”[5] |
2017 | Muktupāvela, Rūta, Laķe, Anda | The Song and Dance Celebration Tradition as a Brand of the “Singing Nations” of the Baltic Countries: Similarities and Differences[6] |
2016 | Muktupāvela, Rūta, Treimane, Agnese | Restoration of the Linguistic Tradition of Ethnic Livs: Aspects of Motivation[7] |
2016 | Muktupāvela, Rūta, Muktupāvels, Valdis | Latviai – dainingoji tauta: stereotipo šaltinių retrospekcija/ "Singing nation”: A retrospection of the sources of stereotypes[8] |
2015 | Muktupāvela, Rūta | Vietas piederības apziņa: konstrukcija, interpretācija vai fakts? Svētupes piemērs[9] |
2015 | Muktupāvela, Rūta, Muktupāvels, Valdis | Latvian singing traditions at home and in social gatherings[10] |
2015 | Muktupāvela, Rūta, Muktupāvels, Valdis, Laķe, Anda | Tradition of Latvian Nationwide Song and Dance Celebration as Modern Identity Brand[11] |
2015 | Muktupāvela, Rūta, Muktupāvels, Valdis. | Raiņa panāksnieku dziesma “Krauklītis”: protosižeta eksplikācija[12] |
2014 | Muktupāvela, Rūta | Looking for Oedipus myth’s transcultural sources[13] |
2014 | Muktupāvela, Rūta | Refleksija par latviešu folkloristiku[14] |
2013 | Muktupāvela, Rūta | Mythology of Ethnic Identity and Establishing of Modern Holy Places in Post-Soviet Latvia[15] |
2013 | Muktupāvela, Rūta | Review of Toms Ķencis doctoral thesis “Disciplinary history of Latvian mythology”[16] |
2012 | Muktupāvela, Rūta | Telpas un laika robežas Latvijas pierobežas Saldus novada lietuviešu ikdienas apziņā[17] |
2011 | Muktupāvela, Rūta | Rational and Irrational Aspects of Choice Preferences in the Location of Modern Holy Places[18] |
2011 | Muktupāvela, Rūta | Rotaļas mūža garumā[19] |
2010 | Muktupāvela, Rūta | Pokaiņi – The "Latvian Stonehenge"[20] |
Diskogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gads | Nosaukums | Izdevējs |
---|---|---|
2016 | Trejdeviņi koklētāji | Lauska CD 063 |
2012 | Karsta bija Jāņu nakte. Valdis Muktupāvels un draugi | Mikrofona ieraksti MRCD490 |
2012 | Dabas koncertzāle. Bombina bombina | Biedrība Dabas koncertzāle CD |
2010 | Dabas koncertzāle. Šūnakmens.Calcium carbonatum | Platforma Records PRCD 252 |
2009 | Dabas koncertzāle. Graphis scripta | Platforma Records PRCD 246 DVD |
2008 | Vairas dziesmas | Lauska CD 21 |
2006 | Imants Kalniņš . Trešās dziesmas | UPEAM CD 002 |
2003 | Iļģi . Kaza kāpa debesīs | UPE CD 048 |
2002 | Iļģi . Rainis Spēlēju, dancoju | UPE CD 038 |
2002 | Valdis Muktupāvels. Kokles | UPE CD 043 |
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: Jānis Siliņš |
Latvijas Kultūras akadēmijas rektors 2014—pašlaik |
Pēctecis: |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 https://www.diena.lv/raksts/kd/intervijas/ruta-muktupavela-politika-ir-bizness-14052443. Tukšs vai neesošs
|title=
- ↑ https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/intervijas/esam-mazi-bet-loti-smukini-14141381. Tukšs vai neesošs
|title=
- ↑ https://lka.edu.lv/lv/aktuali/jaunumi/akademijas-rektore-profesore-ruta-muktupavela-bus-latvijas-parstave-unesco-starpvaldibu-komiteja-kulturas-izpausmju-daudzveidibas-aizsardzibai-un-veicinasanai/. Tukšs vai neesošs
|title=
- ↑ https://lka.edu.lv/lv/par-akademiju/docetaji/ruta-muktupavela/. Tukšs vai neesošs
|title=
- ↑ Ullrich Kockel. Re-Imagining Home: Disjunctures, Conjunctures and Conjectures. NY, Oxford : Berghahn books, in print.
- ↑ FILOSOFIJA. SOCIOLOGIJA 28 (4): 246-256. 2017.
- ↑ Anda Laķe (red.). «Cultural Crossroads». Academy of Culture. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 22. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 13. martā.
- ↑ Rita Repšienė (ed.). Dainų šventė: tapatybės savastis ir modernybės trajektorijos. Vilnius : Lietuvos kultūros tyrimų institutas, 2016. 110–123. lpp.
- ↑ Juris Urtāns (sast.). Rīga : NT Klasika, 2015. 11–22. lpp. Tukšs vai neesošs
|title=
- ↑ «12th SIEF Congress: Utopias, Realities, Heritages. Ethnographies for the 21st century». 2015. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. maijā. Skatīts: 2018. gada 13. martā.
- ↑ «12th SIEF Congress: Utopias, Realities, Heritages. Ethnographies for the 21st century». 2015. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 11. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 13. martā.
- ↑ Veidne:Pubikācijas atsauce
- ↑ Polymerou-Kamilaki (ed.), Aikaterini. Narratives Across Space and Time: Transmissions and Adaptations 2: 563-576.
- ↑ Veidne:Pubikācijas atsauce
- ↑ Chas (ed.), Clifton (2013). The Pomegranate: The International journal of Pagan Studies 14: 69-90.
- ↑ Kõiva, Mare; Kuperjanov, Andres (eds.) (2013). .), Electronic Journal of Folklore 53: 185-189.
- ↑ Smilgaine, Guna; Vērdiņš, Kārlis (sast.). Letonica 23.
- ↑ Location and Relations of Natural Holy Places in the Baltic Sea Region (Abstracts. 5th conference of the Natural Holy Places in the Baltic Sea Region izd.). Ketrzyn : Wojciech Ketrzynski Museum. 2011. 11–12. lpp.
- ↑ "Tradicionālā kultūra Zemgalē Latvijas un Lietuvas pierobežā". Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007-2013 projekta Nr. LLII-093 izdevums: 47-62.
- ↑ Kockel, Ullrich (ed.). Anthropological Journal of European Cultures 19 (2): 74-92.