Rūta Muktupāvela

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rūta Muktupāvela
Personīgā informācija
Dzimusi 1963. gadā
Valsts karogs: Padomju Savienība Kauņa, Lietuvas PSR, PSRS (tagad Karogs: Lietuva Lietuva)
Pilsonība Karogs: Latvija Latvija
Tautība lietuviete
Dzīvesbiedrs Valdis Muktupāvels
Zinātniskā darbība
Zinātne Antropoloģija
Darba vietas Latvijas Kultūras akadēmija
Alma mater Viļņas Pedagoģijas universitāte

Rūta Muktupāvela (dzimusi 1963. gadā Kauņā, Lietuvā) ir Latvijas Kultūras akadēmijas rektore, profesore, aktīva kultūras eksperte un mūziķe.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Beigusi Viļņas Pedagoģijas universitātes Vēstures fakultāti 1989. gadā[1] un kopš 1993. gada dzīvo Latvijā.[2] Latvijas Kultūras akadēmijā 1996. gadā iegūts maģistra grāds un 2005. gadā doktora grāds kultūras teorijā[1], aizstāvot promocijas darbu "Inkulturācijas figuratīvo formu salīdzinošā analīze“. No 1999. gada līdz 2003. gadam strādājusi Radio Brīvā Eiropa un no 2003. gada līdz 2009. gadam bijusi Lietuvas žurnāla Kultūros barai redkolēģijas locekle.[1] Kopš 2007. gada darbojas Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrā kā vadošā pētniece.

2014. gadā Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes sapulce Rūtu Muktupāvelu ievēlēja par Akadēmijas rektori, kas kā vienu no svarīgākajiem uzdevumiem ir definējusi nepieciešamību veicināt izcilību visās Akadēmijas darbības jomās – akadēmiskajā, mākslinieciskās jaunrades un pētnieciskajā. Kopš 2014. gada Rūta Muktupāvela vada Valsts Pētījumu programmu „Habitus. Latvijas tradīciju ilgtspēja inovatīvā vidē”, kopš 2016 – Eiropas savienības pētniecības un inovāciju programmas Horizon2020 projekta “Critical Heritages: performing and representing identities in Europe. CoHere” Latvijas sekciju. Rūta Muktupāvela ir Latvijas Zinātnes padomes Humanitāro un sociālo zinātņu nozares eksperte, Latvijas Zinātnes padomes locekle, Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas valdes locekle, Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas vadītāja, starptautisku organizāciju un redkolēģiju locekle.

No 2017. gada līdz 2021. gadam Rūta Muktupāvela ir Latvijas pārstāve UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai[3], kā arī ir dalībniece daudzās starptautiskās organizācijās – Starptautiskajā Socioloģijas asociācijā, Eiropas Sociālantropologu asociācijā, Starptautiskajā Etnoloģijas un folkloras biedrība u.c. Līdzās zinātniskajai darbībai (aktīva dalība konferencēs, redkolēģijās, zinātnisko publikāciju izstrāde, promocijas darbu vadīšana un recenzēšana) viņa darbojas radošos projektos: muzicējusi kopā ar “Iļģiem” (dziedājusi Leldes un Zemes vēzīša lomu “Iļģu” muzikālajā uzvedumā “Spēlēju, dancoju”), vairākus gadus ir piedalījusies projektā “Dabas koncertzāle”, kopā ar dzīvesbiedru profesoru Valdi Muktupāvelu ir uzstājusies gan Latvijā, gan ārzemēs – ASV, Norvēģijā, Somijā, Polijā, Zviedrijā u. c. Rūta Muktupāvela ir piedalījusies vairāku mūzikas albumu tādu kā “Vairas dziesmas”, Imanta Kalniņa “Trešās dziesmas”, “Iļģu” “Kaza kāpa debesīs”, “Ne uz vienu dienu” u. c. sagatavošanā.[4]

Dzīvesbiedrs – etnomuzikologs, LU profesors Valdis Muktupāvels.[1]

Publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Autori Nosaukums
2018 Muktupāvela, Rūta, Kursīte, Janīna The concept of "my father’s home" as an anchor for Latvian “solid identity” constructions in the era of “liquid modernity”[5]
2017 Muktupāvela, Rūta, Laķe, Anda The Song and Dance Celebration Tradition as a Brand of the “Singing Nations” of the Baltic Countries: Similarities and Differences[6]
2016 Muktupāvela, Rūta, Treimane, Agnese Restoration of the Linguistic Tradition of Ethnic Livs: Aspects of Motivation[7]
2016 Muktupāvela, Rūta, Muktupāvels, Valdis Latviai – dainingoji tauta: stereotipo šaltinių retrospekcija/ "Singing nation”: A retrospection of the sources of stereotypes[8]
2015 Muktupāvela, Rūta Vietas piederības apziņa: konstrukcija, interpretācija vai fakts? Svētupes piemērs[9]
2015 Muktupāvela, Rūta, Muktupāvels, Valdis Latvian singing traditions at home and in social gatherings[10]
2015 Muktupāvela, Rūta, Muktupāvels, Valdis, Laķe, Anda Tradition of Latvian Nationwide Song and Dance Celebration as Modern Identity Brand[11]
2015 Muktupāvela, Rūta, Muktupāvels, Valdis. Raiņa panāksnieku dziesma “Krauklītis”: protosižeta eksplikācija[12]
2014 Muktupāvela, Rūta Looking for Oedipus myth’s transcultural sources[13]
2014 Muktupāvela, Rūta Refleksija par latviešu folkloristiku[14]
2013 Muktupāvela, Rūta Mythology of Ethnic Identity and Establishing of Modern Holy Places in Post-Soviet Latvia[15]
2013 Muktupāvela, Rūta Review of Toms Ķencis doctoral thesis “Disciplinary history of Latvian mythology”[16]
2012 Muktupāvela, Rūta Telpas un laika robežas Latvijas pierobežas Saldus novada lietuviešu ikdienas apziņā[17]
2011 Muktupāvela, Rūta Rational and Irrational Aspects of Choice Preferences in the Location of Modern Holy Places[18]
2011 Muktupāvela, Rūta Rotaļas mūža garumā[19]
2010 Muktupāvela, Rūta Pokaiņi – The "Latvian Stonehenge"[20]

Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Nosaukums Izdevējs
2016 Trejdeviņi koklētāji Lauska CD 063
2012 Karsta bija Jāņu nakte. Valdis Muktupāvels un draugi Mikrofona ieraksti MRCD490
2012 Dabas koncertzāle. Bombina bombina Biedrība Dabas koncertzāle CD
2010 Dabas koncertzāle. Šūnakmens.Calcium carbonatum Platforma Records PRCD 252
2009 Dabas koncertzāle. Graphis scripta Platforma Records PRCD 246 DVD
2008 Vairas dziesmas Lauska CD 21
2006 Imants Kalniņš . Trešās dziesmas UPEAM CD 002
2003 Iļģi . Kaza kāpa debesīs UPE CD 048
2002 Iļģi . Rainis Spēlēju, dancoju UPE CD 038
2002 Valdis Muktupāvels. Kokles UPE CD 043
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Jānis Siliņš
Latvijas Kultūras akadēmijas rektors
2014—pašlaik
Pēctecis:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 https://www.diena.lv/raksts/kd/intervijas/ruta-muktupavela-politika-ir-bizness-14052443. Tukšs vai neesošs |title=
  2. https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/intervijas/esam-mazi-bet-loti-smukini-14141381. Tukšs vai neesošs |title=
  3. https://lka.edu.lv/lv/aktuali/jaunumi/akademijas-rektore-profesore-ruta-muktupavela-bus-latvijas-parstave-unesco-starpvaldibu-komiteja-kulturas-izpausmju-daudzveidibas-aizsardzibai-un-veicinasanai/. Tukšs vai neesošs |title=
  4. https://lka.edu.lv/lv/par-akademiju/docetaji/ruta-muktupavela/. Tukšs vai neesošs |title=
  5. Ullrich Kockel. Re-Imagining Home: Disjunctures, Conjunctures and Conjectures. NY, Oxford : Berghahn books, in print.
  6. FILOSOFIJA. SOCIOLOGIJA 28 (4): 246-256. 2017.
  7. Anda Laķe (red.). «Cultural Crossroads». Academy of Culture.
  8. Rita Repšienė (ed.). Dainų šventė: tapatybės savastis ir modernybės trajektorijos. Vilnius : Lietuvos kultūros tyrimų institutas, 2016. 110–123. lpp.
  9. Juris Urtāns (sast.). Rīga : NT Klasika, 2015. 11–22. lpp. Tukšs vai neesošs |title=
  10. «12th SIEF Congress: Utopias, Realities, Heritages. Ethnographies for the 21st century». 2015.
  11. «12th SIEF Congress: Utopias, Realities, Heritages. Ethnographies for the 21st century». 2015.
  12. Veidne:Pubikācijas atsauce
  13. Polymerou-Kamilaki (ed.), Aikaterini. Narratives Across Space and Time: Transmissions and Adaptations 2: 563-576.
  14. Veidne:Pubikācijas atsauce
  15. Chas (ed.), Clifton (2013). The Pomegranate: The International journal of Pagan Studies 14: 69-90.
  16. Kõiva, Mare; Kuperjanov, Andres (eds.) (2013). .), Electronic Journal of Folklore 53: 185-189.
  17. Smilgaine, Guna; Vērdiņš, Kārlis (sast.). Letonica 23.
  18. Location and Relations of Natural Holy Places in the Baltic Sea Region (Abstracts. 5th conference of the Natural Holy Places in the Baltic Sea Region izd.). Ketrzyn : Wojciech Ketrzynski Museum. 2011. 11–12. lpp.
  19. "Tradicionālā kultūra Zemgalē Latvijas un Lietuvas pierobežā". Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007-2013 projekta Nr. LLII-093 izdevums: 47-62.
  20. Kockel, Ullrich (ed.). Anthropological Journal of European Cultures 19 (2): 74-92.