Pāriet uz saturu

Rūta Muktupāvela

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa
Rūta Muktupāvela
Rūta Muktupāvela 2024. gadā
Rūta Muktupāvela 2024. gadā
Personīgā informācija
Dzimusi Valsts karogs: Padomju Savienība Kauņa, Lietuvas PSR, PSRS (tagad Karogs: Lietuva Lietuva)
Pilsonība Karogs: Latvija Latvija
Tautība lietuviete
Dzīvesbiedrs Valdis Muktupāvels
Zinātniskā darbība
Zinātne Kultūras teorija
Darba vietas Latvijas Kultūras akadēmija
Alma mater Latvijas Kultūras akadēmija
Apbalvojumi Triju Zvaigžņu ordenis

Rūta Muktupāvela (dzimusi 1963. gadā Kauņā, Lietuvā) ir lietuviešu akadēmiķe, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore, profesore, aktīva kultūras eksperte, mūziķe un Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere.

Beigusi Viļņas Pedagoģijas universitātes Vēstures fakultāti 1989. gadā[1] un kopš 1993. gada dzīvo Latvijā.[2] Latvijas Kultūras akadēmijā 1996. gadā iegūts maģistra grāds un 2005. gadā doktora grāds kultūras teorijā,[1] aizstāvot promocijas darbu "Inkulturācijas figuratīvo formu salīdzinošā analīze“. No 1999. gada līdz 2003. gadam strādājusi Radio Brīvā Eiropa un no 2003. gada līdz 2009. gadam bijusi Lietuvas žurnāla Kultūros barai redkolēģijas locekle.[1] Kopš 2007. gada darbojas Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrā kā vadošā pētniece.

2014. gadā Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes sapulce Rūtu Muktupāvelu ievēlēja par akadēmijas rektori, kas par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem ir definējusi nepieciešamību veicināt izcilību visās akadēmijas darbības jomās – akadēmiskajā, mākslinieciskās jaunrades un pētnieciskajā. Kopš 2014. gada Rūta Muktupāvela vada valsts pētījumu programmu “Habitus. Latvijas tradīciju ilgtspēja inovatīvā vidē”, kopš 2016. – Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas Horizon2020 projekta “Critical Heritages: performing and representing identities in Europe. CoHere” Latvijas sekciju. Rūta Muktupāvela ir Latvijas Zinātnes padomes humanitāro un sociālo zinātņu nozares eksperte, Latvijas Zinātnes padomes locekle, Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas valdes locekle, Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas vadītāja, starptautisku organizāciju un redkolēģiju locekle.

No 2017. gada līdz 2021. gadam Rūta Muktupāvela bija Latvijas pārstāve UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai,[3] kā arī ir dalībniece daudzās starptautiskās organizācijās – Starptautiskajā Socioloģijas asociācijā, Eiropas Sociālantropologu asociācijā, Starptautiskajā Etnoloģijas un folkloras biedrība u.c. Līdzās zinātniskajai darbībai (aktīva dalība konferencēs, redkolēģijās, zinātnisko publikāciju izstrāde, promocijas darbu vadīšana un recenzēšana) viņa darbojas radošos projektos: muzicējusi kopā ar “Iļģiem” (dziedājusi Leldes un Zemes vēzīša lomu “Iļģu” muzikālajā uzvedumā “Spēlēju, dancoju”), vairākus gadus piedalījusies projektā “Dabas koncertzāle”, kopā ar dzīvesbiedru profesoru Valdi Muktupāvelu uzstājusies gan Latvijā, gan ārzemēs – ASV, Norvēģijā, Somijā, Polijā, Zviedrijā u. c. Rūta Muktupāvela ir piedalījusies vairāku mūzikas albumu, tādu kā “Vairas dziesmas”, Imanta Kalniņa “Trešās dziesmas”, “Iļģu” “Kaza kāpa debesīs”, “Ne uz vienu dienu” u. c., sagatavošanā.[4]

Dzīvesbiedrs – etnomuzikologs, LU profesors Valdis Muktupāvels.[1]

GadsAutoriNosaukums
2018Muktupāvela, Rūta, Kursīte, JanīnaThe concept of "my father’s home" as an anchor for Latvian “solid identity” constructions in the era of “liquid modernity”[5]
2017Muktupāvela, Rūta, Laķe, AndaThe Song and Dance Celebration Tradition as a Brand of the “Singing Nations” of the Baltic Countries: Similarities and Differences[6]
2016Muktupāvela, Rūta, Treimane, AgneseRestoration of the Linguistic Tradition of Ethnic Livs: Aspects of Motivation[7]
2016Muktupāvela, Rūta, Muktupāvels, ValdisLatviai – dainingoji tauta: stereotipo šaltinių retrospekcija/ "Singing nation”: A retrospection of the sources of stereotypes[8]
2015Muktupāvela, RūtaVietas piederības apziņa: konstrukcija, interpretācija vai fakts? Svētupes piemērs[9]
2015Muktupāvela, Rūta, Muktupāvels, ValdisLatvian singing traditions at home and in social gatherings[10]
2015Muktupāvela, Rūta, Muktupāvels, Valdis, Laķe, AndaTradition of Latvian Nationwide Song and Dance Celebration as Modern Identity Brand[11]
2015 Muktupāvela, Rūta, Muktupāvels, Valdis. Raiņa panāksnieku dziesma “Krauklītis”: protosižeta eksplikācija[12]
2014Muktupāvela, RūtaLooking for Oedipus myth’s transcultural sources[13]
2014Muktupāvela, RūtaRefleksija par latviešu folkloristiku
2013Muktupāvela, RūtaMythology of Ethnic Identity and Establishing of Modern Holy Places in Post-Soviet Latvia[14]
2013Muktupāvela, RūtaReview of Toms Ķencis doctoral thesis “Disciplinary history of Latvian mythology”[15]
2012Muktupāvela, RūtaTelpas un laika robežas Latvijas pierobežas Saldus novada lietuviešu ikdienas apziņā[16]
2011Muktupāvela, RūtaRational and Irrational Aspects of Choice Preferences in the Location of Modern Holy Places[17]
2011Muktupāvela, RūtaRotaļas mūža garumā[18]
2010Muktupāvela, RūtaPokaiņi – The "Latvian Stonehenge"[19]
GadsNosaukumsIzdevējs
2016Trejdeviņi koklētājiLauska CD 063
2012Karsta bija Jāņu nakte. Valdis Muktupāvels un draugiMikrofona ieraksti MRCD490
2012Dabas koncertzāle. Bombina bombinaBiedrība Dabas koncertzāle CD
2010Dabas koncertzāle. Šūnakmens.Calcium carbonatumPlatforma Records PRCD 252
2009Dabas koncertzāle. Graphis scriptaPlatforma Records PRCD 246 DVD
2008Vairas dziesmasLauska CD 21
2006Imants Kalniņš. Trešās dziesmasUPEAM CD 002
2003Iļģi. Kaza kāpa debesīsUPE CD 048
2002Iļģi. Rainis Spēlēju, dancojuUPE CD 038
2002Valdis Muktupāvels. KoklesUPE CD 043
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Jānis Siliņš 		Latvijas Kultūras akadēmijas rektors
2014—pašlaik		 Pēctecis:
  1. 1 2 3 4 «Rūta Muktupāvela: Politika ir bizness».
  2. ↑ «Esam mazi, bet ļoti smukiņi».
  3. ↑ «Akadēmijas rektore profesore Rūta Muktupāvela būs Latvijas pārstāve UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai».
  4. ↑ «Rūta Muktupāvela».
  5. ↑ Ullrich Kockel. Re-Imagining Home: Disjunctures, Conjunctures and Conjectures. NY, Oxford : Berghahn books, in print.
  6. ↑ FILOSOFIJA. SOCIOLOGIJA 28 (4): 246-256. 2017.
  7. ↑ Anda Laķe (red.). «Cultural Crossroads». Academy of Culture. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 22. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 13. martā.
  8. ↑ Rita Repšienė (ed.). Dainų šventė: tapatybės savastis ir modernybės trajektorijos. Vilnius : Lietuvos kultūros tyrimų institutas, 2016. 110–123. lpp.
  9. ↑ Juris Urtāns (sast.). Vidzemes Svētupe mītiskajā un reālajā kultūrtelpā. Rīga : NT Klasika, 2015. 11–22. lpp.
  10. ↑ «12th SIEF Congress: Utopias, Realities, Heritages. Ethnographies for the 21st century». 2015. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. maijā. Skatīts: 2018. gada 13. martā.
  11. ↑ «12th SIEF Congress: Utopias, Realities, Heritages. Ethnographies for the 21st century». 2015. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 11. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 13. martā.
  12. ↑ Inguna Daukste-Silasproģe, Gundega Grīnuma, Viktors Hausmanis. Rainim 150 “Un rīts būs jāpieņem, lai kāds tas nāks”. Rīga : LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2015.
  13. ↑ Polymerou-Kamilaki (ed.), Aikaterini. Narratives Across Space and Time: Transmissions and Adaptations 2: 563-576.
  14. ↑ Chas (ed.), Clifton (2013). The Pomegranate: The International journal of Pagan Studies 14: 69-90.
  15. ↑ Kõiva, Mare; Kuperjanov, Andres (eds.) (2013). .), Electronic Journal of Folklore 53: 185-189.
  16. ↑ Smilgaine, Guna; Vērdiņš, Kārlis (sast.). Letonica 23.
  17. ↑ Location and Relations of Natural Holy Places in the Baltic Sea Region (Abstracts. 5th conference of the Natural Holy Places in the Baltic Sea Region izd.). Ketrzyn : Wojciech Ketrzynski Museum. 2011. 11–12. lpp.
  18. ↑ "Tradicionālā kultūra Zemgalē Latvijas un Lietuvas pierobežā". Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007-2013 projekta Nr. LLII-093 izdevums: 47-62.
  19. ↑ Kockel, Ullrich (ed.). Anthropological Journal of European Cultures 19 (2): 74-92.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rūta_Muktupāvela&oldid=4293866"