Radioaktīvie atkritumi ir viens no bīstamo atkritumu veidiem. Tie ir atkritumi, kas rodas pēc radioaktīvo vielu lietošanas izbeigšanas. Radioaktīvas vielas tiek lietotas rūpniecībā, medicīnā un zinātnē. Nozīmīgs radioaktīvo vielu pielietojums ir kodoldegvielas izmantošana enerģētikāatomelektrostacijukodolreaktoros, kur, izstrādājoties kodoldegvielai, paliek izlietotā kodoldegviela (dažkārt saukta par kodolatkritumiem, lai gan visbiežāk to pārstrādā, radot jaunu kodoldegvielu) un radioaktīvie atkritumi, tai skaitā arī visas kodolreaktora nolietotās sastāvdaļas, piemēram, reaktora kontroles stieņi, kodolreaktora reaktora bioloģiskais aizsargapvalks, kodoldegvielas kasetes, reaktora dzesēšanas caurules u.c. sastāvdaļas, kas bijušas pakļautas neitronu starojumam.
Radioaktīvos atkritumus uzglabā īpašās radioaktīvo atkritumu konteineros vai tvertnēs, ko savukārt uzglabā speciāli tam paredzētās radioaktīvo atkritumu glabātuvēs, kuras tiek īpaši apsargātas. Katra valsts ir atbildīga par tās teritorijā radušos radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu. Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra izstrādājusi dokumentus attiecībā uz drošu radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu.[1][2] Latvijā vienīgā radioaktīvo atkritumu glabātava "Radons" nodota Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārziņā, un tā atrodas Baldones novadā. Izstrādāti tiesību akti, kas nosaka radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu.