Pāriet uz saturu

Reibonis

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par medicīnisku stāvokli. Par filmu skatīt rakstu Vertigo.
Reibonis
Citi nosaukumi Vertigo
Horizontāls nistagms,
pazīme, kas var pavadīt vertigo
Specialitāte Otorinolaringoloģija
Simptomi Griešanās vai šūpošanās sajūta, vemšana, grūtības staigāt
Cēloņi Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV), Menjēra slimība, vestibulārais neirīts, insults, smadzeņu audzēji, smadzeņu traumas, multiplā skleroze, vestibulārā migrēna
Diferenciāldiagnoze Presinkope, līdzsvara traucējumi, nespecifisks reibonis
Biežums 20-40% kādā brīdī

Reibonis (latīņu: vertigo) ir stāvoklis, kad cilvēks jūt griešanās sajūtu, līdzsvara traucējumus vai apkārtējo priekšmetu kustību, lai gan tie nekustas.[1] Bieži vien tā ir sajūta, ka cilvēks griežas vai šūpojas.[1][2] Reibonis var būt saistīts ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos.[2][3] Tā parasti pastiprinās, kad tiek kustināta galva.[2]

Visbiežāk sastopamie traucējumi, kas izraisa vertigo, ir labdabīgs paroksizmāls pozicionālais vertigo (LPPV), Mēnjera slimība un vestibulārais neirīts.[1][2] Retāk sastopamie iemesli ir insults, smadzeņu audzēji, smadzeņu traumas, multiplā skleroze, migrēna, traumas un nevienmērīgs spiediens starp vidusausi.[2][4][5] Fizioloģiskais reibonis var rasties pēc ilgstošas kustību iedarbības, piemēram, atrodoties uz kuģa vai vienkārši pēc griešanās ar aizvērtām acīm.[6][7] Citi iemesli var būt toksīnu iedarbība, piemēram, oglekļa monoksīda, alkohola vai aspirīna iedarbība.[8] Reibonis parasti norāda uz kādas vestibulārās sistēmas daļas problēmu. Citi reiboņa cēloņi var būt saistīti ar presinkope, līdzsvara traucējumi un nespecifisks reibonis.[2]

Pēc Starptautiskās slimību klasifikācijas (SSK-10) slimības kods ir R42.[9]

Iemesli var būt traucējumi vestibulārajā (līdzsvara) aparātā iekšējā ausī vai galvas smadzenēs.[3]

Reiboņa gadījumā ieteicams apsēsties un izvairīties no lieku kustību veikšanas.[10]

Ārstēšana ir atkarīga no vertigo pamatā esošā cēloņa.

  1. 1,0 1,1 1,2 Post, RE; Dickerson, LM (2010). "Dizziness: a diagnostic approach". American Family Physician 82 (4): 361–369. PMID 20704166.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Hogue, JD (June 2015). "Office Evaluation of Dizziness.". Primary Care: Clinics in Office Practice 42 (2): 249–258. doi:10.1016/j.pop.2015.01.004. PMID 25979586.
  3. 3,0 3,1 «Reibonis». Neslimo.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 11. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 28. decembrī. (latviski)
  4. Wicks, RE (January 1989). "Alternobaric vertigo: an aeromedical review.". Aviation, Space, and Environmental Medicine 60 (1): 67–72. PMID 2647073.
  5. Terry Mahan Buttaro, JoAnn Trybulski, Patricia Polgar-Bailey, Joanne Sandberg-Cook. Primary Care – E-Book: A Collaborative Practice (angļu) (4 izd.). Elsevier Health Sciences, 2012. 354. lpp. ISBN 978-0323075855. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-09-08.
  6. Donna R. Falvo. Medical and psychosocial aspects of chronic illness and disability (5 izd.). Burlington, MA : Jones & Bartlett Learning, 2014. 273. lpp. ISBN 9781449694425. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-07-02.
  7. Joanna M. Wardlaw. Clinical neurology. London : Manson, 2008. 107. lpp. ISBN 9781840765182. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-07-02.
  8. Joel A. Goebel. Practical management of the dizzy patient (2nd izd.). Philadelphia : Lippincott Williams & Wilkins, 2008. 97. lpp. ISBN 9780781765626. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-07-02.
  9. «Ar izziņas spējām, uztveri, emocionālo stāvokli un uzvedību saistīti simptomi un pazīmes (R40-R46)». Slimību profilakses un kontroles centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 9. septembrī. Skatīts: 2015. gada 28. decembrī. (latviski)
  10. «Reibonis novērojams dažādu saslimšanu gadījumā». SIA "Dzirdes sistēmas" blogs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 28. decembrī. (latviski)

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]