Pāriet uz saturu

Reinhards Šērs

Vikipēdijas lapa
Reinhards Šērs
Reinhard Scheer
Admirālis Reinhards Šērs
Admirālis Reinhards Šērs
Personīgā informācija
Dzimis 1863. gada 30. septembrī
Valsts karogs: Vācijas Impērija Oberkirhene, Hesenes Kūrfirstiste, Vācijas Impērija (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1928. gada 26. novembrī (65 gadi)
Marktredvica, Bavārija, Veimāras Republika (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Pilsonība Karogs: Vācija Vācija
Tautība vācietis
Dienesta informācija
Dienesta pakāpe admirālis
Dienesta laiks 1879—1918
Valsts Valsts karogs: Vācijas Impērija Vācijas Impērija
Struktūra Ķeizariskā kara flote
Nodarbošanās militārpersona, jūrnieks
Komandēja Admiralitātes štāba priekšnieks
Atklātās jūras flote
Kaujas darbība

Reinhards Šērs (vācu: Carl Friedrich Heinrich Reinhard Scheer; 1863—1928) bija Vācijas Impērijas flotes admirālis. Kļuva slavens, vadot vācu flotes spēkus Jitlandes kaujā (Skagerrakschlacht), kas notika 1916. gada 31. maijā līdz 1. jūnijam un bija lielākā jūras kauja Pirmā pasaules kara laikā.

Dzīvesgājums

[labot | labot pirmkodu]

Šērs dzimis 1863. gada 30. septembrī. Obernbergas pilsētā, Hesenes Kūrfirstistē. 1879. gadā viņš iestājās dienestā Vācijas Ķeizariskajā kara flote.

1916. gadā Šērs tika iecelts par Hochseeflotte ("Augstā jūras flote") komandieri, kas bija Vācijas flotes pamatspēks. Šī flote sastāvēja no lieliem kaujas kuģiem un bija paredzēta cīņai pret Lielbritānijas Karalisko floti. Viņa vadošais darbs Jitlandes kaujā bija izšķirošs, lai gan kauja beidzās bez izteikta uzvarētāja, tā stiprināja Šēra reputāciju kā agresīvam un pārliecinātam komandierim. Viņš spēja izvairīties no pilnīgas sakāves, neskatoties uz to, ka viņa spēki bija ievērojami mazāki nekā britu flote. Tomēr Lielbritānijas Karaliskā flote saglabāja jūras pārsvaru, un vācu flote lielākoties palika ostā līdz kara beigām. Pēc Jitlandes kaujas Šērs ierosināja vairāk izmantot zemūdenes karā pret Lielbritāniju, kas kļuva par svarīgu elementu Vācijas stratēģijā.

Pēc Pirmā pasaules kara beigām Šērs aizgāja pensijā un uzrakstīja vairākas grāmatas par jūras kara stratēģijām un Vācijas flotes vēsturi, publicējot grāmatu "Vācu augstā jūras flote Pirmajā pasaules karā" ("Deutschlands Hochseeflotte im Weltkrieg"), kurā aprakstīja vācu flotes darbību un stratēģiju.

Miris 1928. gada 26. novembrī Marktredvicā, Bavārijā.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Priekštecis:
Hugo fon Pols
Atklātās jūras flotes komandieris
1916. gada 23. janvāris—1918. gada augusts
Pēctecis:
Francis fon Hipers
Priekštecis:
Henings fon Holcendorfs
Admiralitātes štāba priekšnieks
1918. gada 11. augusts-1918. gada 14. novembris
Pēctecis:
amats likvidēts