Reviljahihedo salas
Reviljahihedo salas | |
---|---|
Sanbenedikto sala 1955. gadā | |
Ģeogrāfija | |
Izvietojums | Klusais okeāns |
Koordinātas | 19°34′57″N 111°03′57″W / 19.58250°N 111.06583°WKoordinātas: 19°34′57″N 111°03′57″W / 19.58250°N 111.06583°W |
Salu skaits | 4 |
Platība | 169 km² |
Garums | 430 km |
Augstākais kalns |
Evermans 1130 m |
Administrācija | |
Meksika | |
Štats | Kolima |
Demogrāfija | |
Iedzīvotāji | 60 (2005) |
Blīvums | 0,35/km² |
Oficiālais nosaukums: Reviljahihedo arhipelāgs | |
Tips | Daba |
Kritērijs | vii, ix, x |
Iekļauts | 2016. |
Aizsardzības nr. | 1510 |
Valsts | Meksika |
Reģions | 636685,375 ha |
Reviljahihedo salas Vikikrātuvē |
Reviljahihedo salas (spāņu: Islas Revillagigedo) vai Reviljahihedo arhipelāgs (Archipiélago de Revillagigedo) ir ap 430 km garš vulkānisku salu arhipelāgs Klusā okeāna ziemeļaustrumos ap 720 km no Meksikas piekrastes. Sastāv no četrām salām un administratīvi ietilpst Meksikas Kolimas štata Mansaniljo municipalitātē. Lielākā arhipelāga sala ir Sokorro (132 km²), kurā izvietojies arī salu augstākais kalns Evermans (1130 m vjl). Pārējās trīs ir Sanbenedikto (5,9 km²), Rokapartida (0,01 km²) un Klarjona (19,8 km²). Salās nav pastāvīgo iedzīvotāju, Sokorro salā izvietojusies Meksikas kara flotes bāze.
Sanbenedikto un Sokorro salas 1533. gada decembrī atklāja spāņu jūrasbraucējs Ernando de Grihalva. Pārejās divas salas 1779. gadā atklāja Hose Kamačo. Arhipelāgs nosaukts par godu Jaunās Spānijas 53. vicekaralim Huanam Visentem de Guemesam, Reviljahihedo otrajam grāfam (Juan Vicente de Güemes).
Salas ir vērtīga putnu dzīvotne. Apkārtējos ūdeņos mīt ievērojams daudzums lielo jūras iemītnieku - to skaitā rajas, vaļi, delfīni un haizivis. 2016. gadā arhipelāgs kā dabas objekts tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Reviljahihedo salas.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|