Mehiko

Mehiko
Mehiko;
Ciudad de México; Mexihco Hueyaltepetl ; U noj kaajil México; 'Monda
; Karogs	; Ģerbonis
	Mehiko
	Koordinātas: 19°26′N 99°8′W / 19.433°N 99.133°WKoordinātas: 19°26′N 99°8′W / 19.433°N 99.133°W
Valsts	Meksika
Platība
• Kopējā	1 485 km2
Augstums	2 250 m
Iedzīvotāji (2020)
• kopā	9 209 944
• blīvums	6 202/km²
Laika josla	CST (UTC-6)
• Vasaras laiks (DST)	CDT (UTC-5)
Mājaslapa	www.cdmx.gob.mx
	UNESCO Pasaules mantojuma objekts
	Oficiālais nosaukums: Mehiko vēsturiskais centrs un Sočimilko
Tips	Kultūra
Kritērijs	ii, iii, iv, v
Iekļauts	1987
Aizsardzības nr.	412
Valsts	Meksika
Platība	3010,86 ha
	Mehiko Vikikrātuvē

'Mehiko (spāņu: Ciudad de México, navatlu: Mexihco Hueyaltepetl, jukateku: U noj kaajil México, otomi: Monda) ir Meksikas galvaspilsēta un lielākā pilsēta, valsts galvenais ekonomikas un finanšu centrs. Meksikas aglomerācija ir trešā lielākā pasaulē (aiz Tokijas un Ņujorkas aglomerācijām).

Pilsēta atrodas Meksikas dienvidos, plakankalnē 2240 metru virs jūras līmeņa. To ietver vairākas 4000 līdz 5500 metru augstas vulkāniskas kalnu grēdas.

Pilsēta iedalās 16 apkaimēs jeb teritoriālajās demarkācijās (demarcaciones territoriales), kas savukārt sīkāk iedalās kolonijās (Colonias).

Sakarā ar ģeogrāfisko izvietojumu augstu kalnu ielejā, Mehiko nopietna problēma ir gaisa piesārņojums. Arī noziedzība ir augstā līmenī — Mehiko ir otrs lielākais cilvēku nolaupīšanas gadījumu skaits pasaulē.

Pilsēta ir uzcelta 16. gadsimtā uz acteku impērijas Tenočtitlanas drupām. Pilsētas centrā saglabājušās piecu acteku tempļu drupas, atrodas Mehiko katedrāle - lielākā baznīca Amerikas kontinentā, kā arī vairākas ievērojamas 19./20. gadsimta celtnes. 1987. gadā pilsētas vēsturiskais centrs kopā ar pilsētas Sočimilko rajonu tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Vēsture

1325. gadā Mehiko pašreizējā vietā tika dibināta Tenočtitlana — acteku impērijas galvaspilsēta. Tā tika uzcelta uz Tekskoko (Texcoco) ezerā mākslīgi izveidotām salām. Ezers aizņēma lielu daļu no Mehiko ielejas teritorijas, mūsdienās tas ir nosusināts, bet pati Mehiko nopietni cieš no ūdens trūkuma.

1521. gadā pilsētu gandrīz pilnīgi nopostīja spāņu konkistadors Ernans Kortess.

1525. gadā Mehiko kļuva par Spānijas Jaunspānijas (Nueva España) vicekaralistes galvaspilsētu.

1821. gadā Mehiko kļuva par neatkarīgās Meksikas galvaspilsētu.

XX gadsimta otrajā pusē pilsēta sāka strauji augt, — ja 1950. gadā pilsētā dzīvoja 3 miljoni cilvēku, tad 2000. gadā — ap 18 miljoniem.

1968. gadā Mehiko notika Olimpiskās spēles.

1985. gadā pilsētā notika 8,1 balles stipra (pēc Rihtera skalas) zemestrīce, bojā gāja 5000 — 20000 cilvēku.

1986. gadā Mehiko notika Pasaules čempionāts futbolā.

Vides problēmas

Straujais, neparedzētais iedzīvotāju skaita pieaugums izraisījis gan dzeramā ūdens trūkumu, gan sanitāro apstākļu pasliktināšanos. Kalni, kas ieskauj pilsētu, aizkavē gaisa apmaiņu, līdz ar to palielinās automobiļu un rūpniecības radītā gaisa piesārņojuma daudzums. Mehiko tas ir viens no augstākajiem pasaulē. Vairums Mehiko lietus mežu izcirsti, tā palielinot augsnes eroziju.