Ribonukleīnskābe

Vikipēdijas lapa
Halobaktērijas Haloarcula marismortui ribosomas lielā subvienība 50S. RNS attēlota brūnā krāsā, ribosomas olbaltumvielas — zilā, bet aktīvais centrs iezīmēts sarkanā krāsā

Ribonukleīnskābe, saīsinājumā RNS, ir viens no diviem nukleīnskābju veidiem (otrs ir DNS). RNS veidota no monomēriem (ribonukleotīdiem), kuru sastāvā esošā pentoze vienmēr ir riboze. RNS molekulām ir galvenā nozīme ģenētiskās informācijas realizēšanā — transkripcijā un translācijā. Viena no RNS galvenajām funkcijām ir olbaltumvielu sintēze.[1] Daudziem vīrusiem RNS ir ģenētiskās informācijas nesēja.

Salīdzinājums ar DNS[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atšķirībā no dezoksiribonukleīnskābes (DNS), kas veido dubultspirāli, ribonukleīnskābes molekula ir vienkārša spirāle. Dezoksiribozes vietā ir riboze. Atšķirīgs ir arī slāpekļa bāzu sastāvs, kur timīna vietā ir uracils. DNS daudzums šūnā ir nemainīgs, bet RNS daudzums var stipri mainīties. RNS molekulu skaits var būt stipri lielāks, ja šūnā intensīvi norisinās olbaltumvielu sintēze.

RNS tipi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šūnās ir vairāku tipu RNS, kas ir vienas DNS spirāles atsevišķu posmu komplementāri nospiedumi. Galvenie trīs tipi ir ribosomālā RNS (rRNS), transporta RNS (tRNS) un informatīvā RNS (iRNS vai mRNS, jo tiek saukta arī par matrices RNS).

Šūnās visvairāk ir rRNS, kas ir aptuveni 90% no visām RNS. Citos avotos norādīts, ka to procentuālais daudzums šūnās ir no 50 līdz 80%.[2] Tā kopā ar olbaltumvielām veido ribosomas, un tās molekula sastāv no 3000 līdz 5000 nukleotīdiem. rRNS molekulu masa ir no 1 līdz 1,5 miljoniem.

Aptuveni 10% no kopējā RNS daudzuma veido tRNS. Transporta RNS tiek saukta arī par šķīstošo RNS.[3] Tās molekula sastāv no 80 līdz 100 nukleotīdiem, bet molekulu masa ir no 25 000 līdz 30 000. tRNS pārnes uz olbaltumvielu sintēzes vietu aminoskābes, un katrai aminoskābei ir sava tRNS, kas nozīmē, ka šūnā ir atrodamas 20 veidu tRNS.

Vismazākais daudzums no RNS šūnās ir mRNS, aptuveni 1% no visa kopējā RNS daudzuma. Tā atrodas šūnas citoplazmā un arī šūnas kodolā. Kvalitatīvi mRNS molekulas ir dažādas. To molekulā var būt no 300 līdz 3000 nukleotīdu, bet molekulu masa ir no 100 000 līdz 1 000 000. mRNS satur informāciju par vienas noteiktas olbaltumvielas struktūru. mRNS pārnes informāciju no DNS uz olbaltumvielu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Ribonukleīnskābe» (latviešu). Latvijas veselības portāls (emedicine.lv). Skatīts: 2020. gada 5. martā.
  2. Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R. : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1981.
  3. «Šķīstošā ribonukleīnskābe». Akadēmiskā terminu datubāze. Skatīts: 2020. gada 5. martā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]