Džambi
| Džambi | |||
|
|||
| — Indonēzijas province — | |||
.jpg) |
|||
|
|||
|
|||
| Pārvaldes centrs | Džambi | ||
|---|---|---|---|
| Oficiālā valoda | indonēziešu valoda | ||
| Valsts |  Indonēzija
| ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 49 026,58 km² | ||
| Augstākais punkts | 3 805 m | ||
| Iedzīvotāji (2022. gadā) | |||
| - Kopā | 3 631 136 | ||
| - Blīvums | 74,1/km² | ||
| Laika josla | Indonēzijas rietumu laiks (UTC+7) | ||
| Mājaslapa: www | |||
 Džambi Vikikrātuvē
| |||
Džambi (indonēziešu: Jambi) ir viena no Indonēzijas provincēm un atrodas Sumatras salas vidusdaļā. Tās galvaspilsētu un lielāko pilsētu arī sauc par Džambi. Tā robežojas ar Riau provinci ziemeļos, Rietumsumatru rietumos, Benkulu dienvidrietumos, Dienvidsumatru dienvidos, un tai ir kopīga jūras robeža ar Riau salām austrumos. Provinces sauszemes platība ir 49 026,58 km2, no tiem iekšējo ūdeņu platība 3 274,95 km2. Tajā bija 3 092 265 iedzīvotāji pēc 2010. gada tautas skaitīšanas un 3 548 228 pēc 2020. gada tautas skaitīšanas; oficiālā aplēse 2022. gada vidū bija 3 631 136.[1]
Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Province galvenokārt atrodas salas līdzenajā austrumu daļā, ko raksturo purvains reljefs un lielas upes. Šeit tek arī Sumatras garākā Batanhari upe, kas sadalās divos zaros, plūst cauri austrumu aluviālajam līdzenumam un ietek Dienvidķīnas jūrā 1° dienvidu platuma grādā. Citas lielākas upes ir Batanmeranina, Batantebo, Batatabira, Batantembesi, Batanbungo, Berbaka, Penabuana, Airhitama, Mendahara, Dendana un Batanasai. Augstākie kalni ir Kerinči, Raja, Sumbins, Masuraitujuhs un Alass.[2] Austrumu piekrastē atrodas Berbakas nacionālais parks. Provincei nav jūras salu.
Galvaspilsēta Džambi atrodas aptuveni 60 km augšpus caur to tekošās Batanhari grīvas. Rietumos province iesniedzas kalnos, kur tajā atrodas liela daļa no Kerinči-Seblata nacionālā parka, kurš ir lielākais Sumatrā.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Džambi antīkajā laikmetā bija Malaju karalistes sastāvdaļa. Karaliste nodarbojās ar tirdzniecību visā Malakas šaurumā un ārpus tā. Zināms, ka tā sūtījusi misiju uz Ķīnu 644. gadā. 685. gadā to anektēja Šrīvidžaja, bet 9. gadsimtā tā mēģināja atjaunot savu neatkarību. Džambi kļuva par ekonomisku un militāru sāncensi savai dienvidu kaimiņienei Palembanai par tirdzniecību Malakas šaurumā. Arī pēc 1025. gada Dienvidindijas Čolas impērijas iebrukumiem Dienvidaustrumāzijā Džambi joprojām sūtīja misijas uz Ķīnu.
Muarodžambi ciematā gandrīz 30 km uz ziemeļaustrumiem no Džambi, arheologi ir atklājuši kādreiz nozīmīgas budistu tempļu pilsētas pamatus. Vietas ziedu laiki ir datējami ar 7. līdz 12. gadsimtu.[3][4]
Nīderlandes klātbūtnes pirmajās desmitgadēs reģionā, kad holandieši bija vieni no tirgotājiem, kas konkurēja ar britiem, ķīniešiem, arābiem un malajiešiem, Džambi sultanāts guva peļņu no piparu tirdzniecības ar holandiešiem. Šīs attiecības vājinājās ap 1770. gadu.
1833. gadā nelieli konflikti ar Nīderlandes Austrumindijas kompāniju, kas tolaik bija labi nostiprinājusies Palembanā, noveda pie tā, ka holandieši arvien vairāk juta nepieciešamību kontrolēt Džambi rīcību. Viņi piespieda sultānu Fačarudinu piekrist lielākai holandiešu klātbūtnei reģionā un kontrolei pār tirdzniecību, lai gan sultanāts palika nomināli neatkarīgs. Sākot ar 1850. gadu, tika ieviesti Brazīlijas gumijkoki, kas līdz ar pipariem kļuva par svarīgu eksporta nozari. Pirmā gumijas uzplaukuma laikā pēc Pirmā pasaules kara daudzi strādnieki tika piesaistīti gumijas plantācijām. 1858. gadā holandieši, noraizējušies par citu ārvalstu spēku konkurenci, iebruka Džambi ar spēku no savas galvaspilsētas Batāvijas. Viņi sastapa tikai vāju pretestību, un sultāns Taha aizbēga augšup pa upi uz Džambi iekšzemes reģioniem. Holandieši iecēla savu marioneti - valdnieku Nazarudinu zemieņu reģionā, kas ietvēra galvaspilsētu. Nākamos četrdesmit gadus Taha saglabāja valdīšanu sultanāta kalnu daļā un lēnām atjaunoja savu ietekmi uz zemieņu reģioniem, noslēdzot politiskas vienošanās un laulības. Tomēr 1904. gadā holandieši bija kļuvuši spēcīgāki un kā daļu no lielākas kampaņas, lai nostiprinātu kontroli pār visu arhipelāgu, viņiem izdevās sagūstīt un nogalināt Tahu, un 1906. gadā visa Džambi teritorija tika pakļauta tiešai koloniālajai kontrolei.
Pēc Džambi sultāna Tahas Saifudina nāves 1904. gada 27. aprīlī un panākumiem Nīderlandes kontrolētajos Džambi sultanāta apgabalos, Džambi tika izveidota kā rezidence un iekļauta Nīderlandes Indijas teritorijā. Džambi pirmo rezidentu Helfrihu iecēla ģenerālgubernators 1906. gada 4. maijā, un viņa inaugurācija notika 1906. gada 2. jūlijā.
1945. gadā visa Sumatra veidoja vienu provinci, bet 1948. gadā tā tika sadalīta trīs provincēs, tostarp Centrālās Sumatras provincē (kurā ietilpa mūsdienu Džambi province). 1957. gadā šī īslaicīgā province pati tika sadalīta, un Džambi tika izveidota kā atsevišķa pašreizējā province.
Līdz 20. gadsimta vidum ceļu sistēma un tās radītā ekonomiskā izmantošana (pipari un gumijas koki) sekoja upēm – liela daļa džungļu nemaz nebija pieejama. Līdz ar Transsumatras šosejas izbūvi 1970./80. gados ievērojami paplašinājās zemes izmantošanas iespējas. Vienlaikus ar šosejas būvniecību tika veicināta imigrācija (īpaši no Javas).[5] Piekrastes mežu atvēršana palmu eļļas plantācijām un apmetnēm 1997./1998. gadā izraisīja plašus mežu ugunsgrēkus un gaisa piesārņojumu.
Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Province ir iedalīta 2 pilsētās (kota) un 9 reģionos (kabupaten), kas aptuveni atbilst Latvijas valstspilsētām un novadiem. Šīs pilsētas un reģioni tālāk iedalās 141 rajonā (Kecamatan) un zemākajās vienībās: 153 pilsētu mikrorajonos (Kelurahan) u 1399 lauku pagastā (Desa).
| Reģiona kods |
Nosaukums | Platība (km2) |
Iedzīvotāji 2010 |
Iedzīvotāji 2020 |
Iedzīvotāji novērtējums 2022. gada vidus |
Galvaspilsēta | TAI[6] 2018 novērtējums |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 15.01 | Kerinči reģions | 3445,20 | 229 495 | 250 259 | 253 863 | Siulaka | 0,705 (Augsts) |
| 15.02 | Meraninas reģions | 7540,12 | 333 206 | 354 052 | 357 577 | Banko | 0,688 (Vidējs) |
| 15.03 | Sarolanunas reģions | 5935,89 | 246 245 | 290 047 | 298 091 | Sarolanuna | 0,694 (Vidējs) |
| 15.04 | Batanhari reģions | 5387,52 | 241 334 | 301 700 | 313 209 | Muarabuliana | 0,693 (Vidējs) |
| 15.05 | Muarodžambi reģions | 5225,80 | 342 952 | 402 017 | 412 830 | Sengeti | 0,683 (Vidējs) |
| 15.06 | Rietumu Tandžundžabunas reģions | 5546,06 | 278 741 | 317 498 | 324 530 | Kualatunkala | 0,671 (Vidējs) |
| 15.07 | Austrumu Tandžundžabunas reģions | 4546,62 | 205 272 | 229 813 | 234 164 | Muarasabaka | 0,633 (Vidējs) |
| 15.08 | Buno reģions | 4760,83 | 303 135 | 362 363 | 373 344 | Muarabuno | 0,694 (Vidējs) |
| 15.09 | Tebo reģions | 6103,74 | 297 735 | 337 669 | 344 816 | Muaratebo | 0,686 (Vidējs) |
| 15.71 | Džambi (pilsēta) | 169,89 | 531 857 | 606 200 | 619 553 | - | 0,774 (Augsts) |
| 15.72 | Sunaipenu | 364,92 | 82 293 | 96 610 | 99 233 | - | 0,746 (Augsts) |
| Province kopā | 49026,58 | 3 092 265 | 3 548 228 | 3 631 136 | Džambi | 0,705 (Augsts) |
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Džambi provinces oficiālā valoda ir indonēziešu valoda, tāpat kā visās Indonēzijas daļās. Tomēr Džambi ir arī dzimtā vieta vairākām vietējām valodām un dialektiem, piemēram, Džambi, Lempuras un Rantaupandžanas malajiešu valodām (vai tās dialektiem), kerinči un kubu valodas, kas arī pieder pie malajiešu valodām.[7]
Migrācijas dēļ daudzas etniskās grupas no dažādām Indonēzijas daļām atveda arī savas dzimtās valodas, īpaši javieši. Provincē ir arī vairāku Ķīnas valodu runātāji.
Islāms ir pārliecinoši galvenā reliģija Džambi, un tam pieder 96,5% iedzīvotāju. Mazākumu atļautās reliģijas ir kristietība ar 3%, budisms 0,97%, hinduisms ar 0,25% un konfūcisms ar 0,05% iedzīvotāju.[8]
Etniskais iedzīvotāju sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 38% malajiešu
- 20% javiešu
- 10,2% ķīniešu
- 10% kerinču
- 5,2% minankabavu
- 3,4% bataku
- 3,3% bandžaru
- 3,1% bugu
- 2,6% sundu
- 4,4% citu
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Visualisasi Data Kependudukan». gis.dukcapil.kemendagri.go.id. Skatīts: 2023-11-26.
- ↑ «Welcome to Sumatra Island». indonesiabangun.tripod.com. Skatīts: 2023-11-26.
- ↑ «Waspada Online» (id-ID). 2020-10-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-04-19. Skatīts: 2023-11-26.
- ↑ «Melacak Jejak Sumber Sejarah Kerajaan Melayu di Sumatra». web.archive.org. 2022-09-01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-09-01. Skatīts: 2023-11-26.
- ↑ D. Murdiyarso1, M. van Noordwijk u. a.: Environmental benefits and sustainable land-use options in the Jambi transect, Sumatra, Indonesia. Journal of Vegetation Science Arhivēts 2022. gada 29. janvārī, Wayback Machine vietnē. (PDF; 404 kB)
- ↑ All Stats search Arhivēts 2017. gada 9. augustā, Wayback Machine vietnē. jambi.bps.go.id
- ↑ «Divergent Varieties of Malay in Upstream Jambi. Timothy McKinnon, Yanti, Peter Cole, Gabriella Hermon». web.archive.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-07-14. Skatīts: 2023-11-26.
- ↑ «Sensus Penduduk 2010 - Badan Pusat Statistik». sensus.bps.go.id. Skatīts: 2023-11-26.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džambi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|