Roberts Hainlains

Vikipēdijas lapa
Roberts Ensons Hainlains
Robert Anson Heinlein

Roberts Hainlains.
Personīgā informācija
Dzimis 1907. gada 7. jūlijā
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Batlerā, Misūri, ASV
Miris 1988. gada 8. maijā (80 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Karmelā, Kalifornijā, ASV

Roberts Ensons Hainlains (Robert Anson Heinlein; dzimis 1907. gada 7. jūlijā, miris 1988. gada 8. maijā) bija amerikāņu zinātniskās fantastikas un romānu rakstnieks. Viņš bieži vien tiek saukts par "zinātniskās fantastikas rakstnieku vecāko".[1] Viņš ir arī viens no populārājakiem, ietekmīgākajiem un strīdīgākajiem smagās zinātniskās fantastikas autoriem. Viņš uzstādīja augstus standartus zinātnes un inženierijas ticamībai un palīdzēja pacelt žanra literālās kvalitātes standartus.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1907. gadā Batlerā, Misūri štatā grāmatveža Reksa Ivara Hainlaina un viņa sievas Bemas Lailas ģimenē kā trešais no septiņiem bērniem. Neilgi pēc viņa dzimšanas ģimene pārcēlās uz Kanzassitiju, kur viņš uzauga. Mācījās Centrālajā vidusskolā (Central High School), kuru absolvēja 1924. gadā. Studēja ASV Jūras akadēmijā Anapolisā un ieguva inženiera mehāniķa specialitāti. Dienēja uz flotes gaisa kuģu bāzes kuģa USS Lexington, tad USS Roper, 1934. gadā viņu tuberkulozes dēļ atbrīvoja no militārā dienesta un viņš sāka rakstīt zinātniskās fantastikas stāstus. Otrā pasaules kara laikā strādāja par būvinženieri Jūras spēku aviācijas eksperimentālajā materiālu laboratorijā netālu no Filadelfijas. Pēc kara viņš apmetās Kolorādospringsā un turpināja rakstīt. 1948. gadā viņš izveidoja scenāriju filmai "Galamērķis Mēness". No 1965. gada dzīvoja Santakrusā Kalifornijā. 1970. gados viņš cieta no daudzām veselības problēmām, 1978. gadā viņam diagnosticēja miega artērijas nosprostojumu, un viņam veica vienu no pirmajām apvedceļa operācijām.

Miris 1988. gada 8. maijā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hainlaina darbu pamattēmas ir radikāls individuālisms, libertiānisms, reliģija, fiziskās un emocionālās mīlestības saistība u.tml. Viņa pazīstamākie darbi ir romāni "Zvaigžņu kuģa kareivji" (Starship Troopers, 1959) un "Svešinieks svešā zemē" (Stranger in a Strange Land, 1961). Hainlains saņēmis četras Hugo balvas un bijis pirmais rakstnieks, ko Amerikas Zinātniskās fantastikas rakstnieku apvienība pasludināja par zinātniskās fantastikas lielmeistaru.

Hainlains publicējis 32 romānus un 59 īsos stāstus, sākotnēji ar pseidonīmu Anson MacDonald. Balstoties uz viņa darbiem, radītas četras filmas, divi televīzijas seriāli, vairāki radio seriāli un viena galda spēle. Vienai no filmām (Destination Moon, 1950) viņš ir arī scenārija autors. Hainlains bijis redaktors daudzām antoloģijām. Viens romāns publicēts pēc viņa nāves, un vēl viens tika publicēts 2006. gada oktobrī.

Latviski izdots romāns "Kaķis, kas staigā cauri sienām" (Iljus, 1997, sērija "Fantastikas pasaule", tulkojusi Alise Tīfentāle, autora vārds rakstīts kā Roberts Heinleins. Oriģinālā The Cat Who Walks Through Walls, 1985). Esejā Inside Intourist (1960) Hainlains piemin arī Latvijas apmeklējumu.

Romāni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar pseidonīmu Ansons Makdonalds 1948. gadā publicētais romāns "Aiz šī horizonta" (Anson MacDonald. Beyond This Horizon) izdevumā Two Complete Science-Adventure Books (1952).
Romāna "Leļļu meistari" (The Puppet Masters) ilustrācija uz žurnāla Galaxy Science Fiction 1951. gada septembra numura vāka.
Romāna "Podkeina no Marsa" (Podkayne of Mars) ilustrācija uz žurnāla if 1962. gada novembra numura vāka.

Ar zvaigznīti * apzīmētie romāni ir publicēti "jauniešu literatūras" sērijā:

  • Raķešu kuģis Galileo (Rocketship Galileo, 1947*)
  • Aiz šī horizonta (Beyond This Horizon, 1948)
  • Kosmosa kadets (Space Cadet, 1948*)
  • Sarkanā planēta (Red Planet, 1949*)
  • Sestā kolonna (Sixth Column, 1949) (sākotnēji publicēts sērijveidā 1941. gadā)
  • Fermeris debesīs (Farmer in the Sky, 1950*)
  • Starp planētām (Between Planets, 1951*)
  • Leļļu meistari (The Puppet Masters, 1951)
  • Ripojošie akmeņi (The Rolling Stones, 1952*) (pazīstams arī kā Space Family Stone)
  • Astronauts Džounss (Starman Jones, 1953*)
  • Zvaigžņu zvērs (The Star Beast, 1954*)
  • Tunelis debesīs (Tunnel in the Sky, 1955*)
  • Dubultzvaigzne (Double Star, 1956) — Hugo balva
  • Laiks zvaigznēm (Time for the Stars, 1956*)
  • Galaktikas pilsonis (Citizen of the Galaxy, 1957)
  • Durvis vasarā ( The Door into Summer, 1957)
  • Ir kosmosa tērps — gatavs ceļot (Have Space Suit — Will Travel, 1958*)
  • Metuzāla bērni (Methuselah’s Children, 1958)
  • Zvaigžņu kuģa kareivji (Starship Troopers, 1959) — Hugo balva
  • Svešinieks svešā zemē (Stranger in a Strange Land, 1961) — Hugo balva
  • Podkeina no Marsa (Podkayne of Mars, 1963)
  • Visuma bāreņi (Orphans of the Sky, 1963) (kombinēts romāns no 1941. gadā publicētajiem stāstiem "Visums" un "Veselais saprāts")
  • Slavas ceļš (Glory Road, 1963)
  • Fārnhema brīvīpašums (Farnham's Freehold, 1964)
  • Mēness ir skarba saimniece (The Moon Is a Harsh Mistress, 1966) — Hugo balva
  • Es nebaidīšos no ļaunuma (I Will Fear No Evil, 1970)
  • Gana laika mīlestībai (Time Enough for Love, 1973)
  • Zvēra numurs (The Number of the Beast, 1980)
  • Piektdiena (Friday, 1982)
  • Džobs: Taisnīguma komēdija (Job: A Comedy of Justice, 1984)
  • Kaķis, kurš staigā cauri sienām (The Cat Who Walks Through Walls, 1985)
  • Burāt aiz saulrieta (To Sail Beyond the Sunset, 1987)
  • Mums, dzīvajiem (For Us, The Living: A Comedy of Customs, 1939) (publicēts pēc autora nāves 2003. gadā)
  • Mainīgā zvaigzne (Variable Star, 1955) (Spaidera Robinsona uzrakstītais romāns pēc Hainlaina idejas izklāsta, publicēts 2006. gadā)

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "the dean of science fiction writers", WonderCon 2008 :: Robert A. Heinlein Memorial Blood Drive Arhivēts 2010. gada 20. septembrī, Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]