Roberts Lācis

Vikipēdijas lapa
Roberts Lācis
Personīgā informācija
Dzimis 1891. gada 8. novembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Majori, Jūrmala, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1946. gada 22. februārī (54 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Jūrmala, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Nodarbošanās leitnants Vidzemes divīzijas mīnmetēju rotā
Militārais dienests
Apbalvojumi Lāčplēša Kara ordenis (III šķiras)

Roberts Lācis (1891—1946) bija 2. Vidzemes divīzijas mīnmetēju rotas leitnants. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1891. gada 8. novembrī Majoros gruntnieka ģimenē. Beidzis tirdzniecības skolu. Kantorists, pasta ierēdnis.

Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1914. gadā, dienējis 201. Poti kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās Polijā, apbalvots ar Jura krusta III, IV šķ. Smagi ievainots. Pēc izveseļošanās turpinājis dienestu. 1915. gada augustā pēc paša vēlēšanās pārcelts uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, vada komandieris. 1917. gada vasarā nosūtīts uz 5. Maskavas praporščiku skolu. 1919. gada sākumā mobilizēts Sarkanajā armijā, no tās 26. maijā pārgājis pie igauņiem.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 31. maijā, piedalījies kaujās pret bermontiešiem. 11. novembrī pa Daugavas ledu pārveda mīnmetējus uz Zaķusalu un ar to uguni būtiski atviegloja Lucavsalas un Pārdaugavas ieņemšanu.

1919. gada 17. novembrī pie Cenas kroga uz Rīgas-Jelgavas šosejas, kad ienaidnieka bruņuvilciens izlauzās cauri 6. Rīgas kājnieku pulka ķēdēm un radīja vispārēju sajukumu, Lācis, neraugoties uz pretinieka stipro uguni un to, ka mīnmetēju vads nokļuvis ielenkumā, turpināja apšaudīt uzbrūkošo pretinieku, piespieda to atkāpties un atjaunoja agrāko stāvokli; 18. novembrī pašaizliedzīgi ar zirgiem izveda mīnmetējus no apšaudes rajona; 29. novembrī sadursmē ar ienaidnieka jātniekiem personiski 2 nogalināja, tika ievainots kājā, bet palika ierindā.

Lāčplēša Kara ordeni saņēmis 1920. gadā.

Atvaļināts 1920. gada decembrī. Muitas eksperts Reņģē, pēc tam Mežu departamenta darbinieks, vēlāk gadījuma darbu strādnieks. Dzīvojis Rīgas Jūrmalā, kur Majoros piešķirts apbūves gabals. Miris 1946. gada 22. februārī Rīgas Jūrmalā.

Atdusas vieta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Roberta Lāča atdusas vieta Jaundubultu kapos

Roberts Lācis apglabāts Jūrmalā, Jaundubultu kapos. Uz kapa uzstādīts neliels granīta piemineklis. 1998. gadā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa blakus tuvinieku uzstādītajam piemineklim uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni, kas pēc arhitektes Anitas Naudišas meta izgatavota uzņēmuma “Akmens — 1” darbnīcā Slokā. Tajā iekalts teksts:

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS

ROBERTS LĀCIS

1891 — 1946