Rosneft
OAO Rosneft | |
---|---|
Tips | atvērta akciju sabiedrība |
Darbības joma | enerģētika |
Dibināts | 1993. gads |
Galvenais birojs | Maskava, Krievija |
Produkti | naftas un dabasgāzes ieguve, pārstrāde un tirdzniecība |
Tīmekļa vietne | rosneft.ru |
Rosneft (oficiālais nosaukums ОАО Нефтяная компания «Роснефть») ir Krievijas enerģētikas uzņēmums. Tas ir viens no lielākajiem uzņēmumiem valstī. Galvenais birojs atrodas Maskavā. Dibināts 1993. gadā.
Uzņēmums nodarbojas ar naftas un dabasgāzes atradņu izpēti, iegūšanu, pārstrādi, kā arī jēlnaftas, gāzes un naftas produktu tirdzniecību. Rosneft pieder plašs degvielas uzpildes staciju tīkls Krievijā.
Rosneft akcijas tiek kotētas Maskavas (kods ROSN) un Londonas (kods ROSN) fondu biržā. Uzņēmuma lielākais akcionārs (pēc datiem 2015. gada maijā[1]) ir Krievijas valsts uzņēmums OJSC ROSNEFTEGAZ (69,50 %). 30,08 % akciju tur nebanku kredītu organizācija ZAO «Nacional'nyj rasčetnyj depozitarij» (Национальный расчетный депозитарий).
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1991. gadā uz likvidētās PSRS Naftas un gāzes rūpniecības ministrijas bāzes tika izveidota valsts naftas kompānija Rosneftegaz (Роснефтегаз). 1993. gadā tā pārveidota par valsts uzņēmumu Rosneft. 1995. gada septembrī Rosneft tika reorganizēts par akciju sabiedrību.
1990. gados no Rosneft tika atdalīti patstāvīgi uzņēmumi:
- 1994. gadā BNK, ONAKO, SIDANKO;
- 1995. gadā TNK, Sibneft;
- 1997. gadā naftas pārstrādes rūpnīcas Krasnodarā un Maskavā.
2002. gadā tika atgūts uzņēmums Krasnodarneftegaz. 2003. gadā tika nopirkts uzņēmums Severnaja neft. 2004. gadā Krievijas valdība sāka rīkot uzņēmuma Jukos aktīvu izsoles; tajās vairumā gadījumu uzvarēja Rosneft. 2006. gada jūlijā notika Rosneft akciju sākotnējais publiskais piedāvājums, pārdodot 22,5 % akciju. 2009. gadā ar Ķīnu tika noslēgts līgums uz 20 gadiem par naftas piegādi, paredzot naftas cauruļvada būvi uz Ķīnu.
2012. gada oktobrī tika paziņots, ka Rosneft pērk konkurentu TNK-BP. Darījums pabeigts 2013. gada 21. martā. 2014. gada jūlijā ASV ieviesa sankcijas vairākiem Krievijas uzņēmumiem, to starpā Rosneft, saistībā ar krīzi Ukrainā un Krimas aneksiju. 2014. gadā pasaules tirgū nozīmīgi nokrita naftas cena. Augustā uzņēmuma vadība vērsās pie valdības, lūdzot finanšu palīdzību.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Apvienotās Karalistes uzņēmums BP paziņoja, ka pārdos tam piederošo Rosneft 19,75 % akciju. Šī lēmuma pieņemšanas laikā Rosneft darbības veidoja aptuveni pusi no BP naftas un gāzes rezervēm un trešo daļu no tās produkcijas.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ BP paziņo par aiziešanu no Rosņeftj LETA--AFP, 28.02.2022
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rosneft.
- Oficiālā vietne