Ruģeļi

Ruģeļi;
	Nami Akadēmiķa Graftio ielā
Pamatinformācija
Pilsēta	Daugavpils
Platība	773 ha
Ūdenstilpes	Ruģeļu dīķi, ; Ruģeļu ūdenskrātuve
Transports
Autobuss	10.
Minibuss	10A., 22., 23.
Papildinformācija
Pasta indekss	LV-5414

Ruģeļi ir Daugavpils apkaime pilsētas austrumu daļā, Daugavas labajā krastā. Ziemeļos robežojas ar Vecstropiem, rietumos — ar Čerepovu un Gajoku. Platības ziņā tā ir otrā lielākā apkaime pilsētā (aiz Jaunajiem Stropiem).^[1]

Nosaukuma cilme

Ruģeļu nosaukums, iespējams, radies no lietuviešu vārda "rugeliai" ar nozīmi "rudzīši".

Citos avotos parādās vietvārds "Rudeļi", kas norāda uz skaņas "d" palatalizāciju uz "ģ" šajā nosaukumā.

Vēsture

Ruģeļi radušies 18.—19. gadsimtā pie Beineroviču muižas.

19. gadsimta otrajā pusē Ruģeļos tika ierīkotas 25. kājnieku divīzijas vasaras nometnes. Šīs nometnes ir devušas nosaukumu ceļam, kas veda no Daugavpils centra caur Gajoku un Čerepovu uz Ruģeļiem. Mūsdienās tā ir Nometņu iela.

1882. gads

1882. gada kartē redzams, ka Ruģeļos bija samērā liels ciemats, baznīca, trīs kapelas, vairākas ielas un vairāki kvartāli. Meža starp Ruģeļiem un mūsdienu Dundura ielu nemaz vēl nebija. Ruģeļu apbūves lielākā daļa bija starp Meļņičkas upīti, Nometņu ielu un Apšu ielu, mūsdienās no tā vairs nekā nav. Vēlāko laiku piecstāvu mājas ir uzbūvētas kādreiz purvainā vietā uz ziemeļiem no agrākās apbūves.

1913. gads

1913. gada kartē Ruģeļu apbūve lielākoties bija tāda pat, kā agrāk. Pēc Pirmā pasaules kara Ruģeļu iedzīvotāju skaits bija krasi samazinājies, tāpēc vēlākajās kartēs Ruģeļi izskatās pavisam citādi.

1936. gads

1936. gada kartē ir pazudusi lielākā daļa no Ruģeļu apbūves. Vairs nav baznīcas, kapelu, nometņu. Toties jau ir iezīmēts lidlauks un divas pārceltuves pār Daugavu.

1971. gads

Sniedzot interviju laikrakstam "Dzimtenes balss", LSPR Augstākās padomes deputāta kandidāts un Daugavpils mērs Vladislavs Auzāns teicis, ka "daugavpilieši atpūtas dienas var pavadīt savās vasarnīcās Stropos, Ruģelos, Križos". Tātad noprotams, ka jau tobrīd bija izveidojusies mūsdienās Ruģeļiem raksturīgā vasarnīcu apbūve.^[2]

1978. gads

Tika uzsākta hidroelektrostacijas celtnieku ciemata būvēšana.^[3]

1980. gads

1980. gada kartē kādreizējās apbūves vietā iezīmēts hipodroms. Šī karte ir pēdējā pirms HES celtniecības uzsākšanas. Kaut arī HES netika uzbūvēta, Ruģeļi ir pilnībā zaudējuši savu kādreizējo veidolu.

1981. gads

Apdzīvoto vietu "Ruģeļi" pievienoja Daugavpils pilsētai.^[3]

Atsauces

↑ «Daugavpils pilsētas attīstības programma „MANA PILS — DAUGAVPILS” 2014.-2020. gadam». Daugavpils pilsētas dome. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 12. novembrī.
↑ «Arhivēta kopija». www.periodika.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-05-15. Skatīts: 2021-05-03.
1 2 «Ruģeļus cēla Daugavpils HES darbiniekiem ~ D-fakti.lv». www.d-fakti.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-05-03. Skatīts: 2021-05-03.

[1] «Daugavpils pilsētas attīstības programma „MANA PILS — DAUGAVPILS” 2014.-2020. gadam». Daugavpils pilsētas dome. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 12. novembrī.

[2] «Arhivēta kopija». www.periodika.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-05-15. Skatīts: 2021-05-03.

[:0-3] 1 2 «Ruģeļus cēla Daugavpils HES darbiniekiem ~ D-fakti.lv». www.d-fakti.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-05-03. Skatīts: 2021-05-03.

[1]

[2]

[3]