Rīzipere (stacija)
| — Stacija — | |
|---|---|
 Rīziperes stacijas ēka | |
  Rīzipere | |
| Pamatinformācija | |
| Atklāta | 1870. gadā |
| Vēsturiskie nosaukumi |
Risenberg Ризенбергь |
| Stacijas tips | pasažieru |
| Platformu skaits | 1 |
| Sliežu ceļi | 3 |
| Koordinātas | 59°7′10″N 24°18′45″E / 59.11944°N 24.31250°EKoordinātas: 59°7′10″N 24°18′45″E / 59.11944°N 24.31250°E |
Rīzipere (igauņu: Riisipere) ir dzelzceļa stacija Igaunijā, Harju apriņķa Nisi pagastā, dzelzceļa iecirknī Keila—Rīzipere (līdz 2004. gadam Keila—Hāpsalu). Rīziperes stacija atrodas 51 km attālumā no Tallinas centrālās dzelzceļa stacijas un tā ir piepilsētas elektrovilcienu maršruta Tallina—Rīzipere—Tallina galapunkts. Rīziperes stacijā ir 3 sliežu ceļi un viena starpceļu pasažieru platforma. Tās garums - 100 metri. Līdztekus pasažieru vilcienu satiksmei Rīziperes stacijā tiek veiktas arī nelielas, bet regulāras kravu operācijas. [1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1905. gadā izbūvētajā Baltijas dzelzceļa atzarā Keila—Hāpsalu sākotnēji bija tikai četras stacijas - Rīzenberga, Palifere, Risti un Hāpsalu. Jaunais dzelzceļš tika būvēta, galvenokārt, lai nodrošinātu pasažieru satiksmi, tā kā Hāpsalu pilsēta tolaik jau bija izveidojusies par vērā ņemamu Baltijas jūras kūrortu. Lai piesaistītu jaunajam satiksmes līdzeklim vēl vairāk pasažieru 1914. gadā Keilas—Hāpsalu dzelzceļa iecirknī tika atklātas trīs jaunas pieturas - Vazalemma, Ellamā un Taebla. Kopējais iecirkņa garums bija 78 km. 1935. gadā tvaika lokomotīvju vietā maršrutā Tallina—Hāpsalu pirmo reizi Igaunijas vēsturē devās dīzeļvilciens "Lendav Laanlane". 20. gs. otrajā pusē maršrutu apkalpoja Rīgas Vagonu rūpnīcas dīzeļvilcieni. Sakarā ar sliežu ceļa un infrastruktūras nolietojumu pasažieru vilcienu satiksme dzelzceļa posmā Rīzipere—Hāpsalu 1995. gadā tika pārtraukta. No 1995. līdz 2004. gadam posmā Rīzipere—Hāpsalu tika veikti tikai kravu pārvadājumi. 2004. gadā pēc ilgstošām diskusijām un mēģinājumiem glābt dzelzceļu sliežu ceļš tika demontēts.
2017.gadā Igaunijas valdība lēma piešķirt līdzekļus posma Rīzipere—Turba atjaunošanai. Kopš 2019.gada 8.decembra pasažieru vilcieni kursē maršrutā Tallina—Turba (par vienu staciju tālāk nekā iepriekš).
Stacija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdz ar dzelzceļa Keila—Hāpsalu (krievu: Кегель-Гапсальская железная дорога, КГЖД) izbūvi tika uzbūvēta arī III klases dzelzceļa stacija Rīzenberga (vācu: Risenberg)(krievu: Ризенбергъ). Pēc tipveida projekta celtā stacija ir vienkārša vienstāva koka ēka ar pamatapjomu, kā arī centrālo transepta daļu, kurā izvietota pasažieru uzgaidāmā telpa. Ēkai ir divslīpju jumts ar simetrisku centrālās daļas jumta izbūvi un jumta galu nošļaupumiem. Stacijas ēkas abas galvenās fasādes - simetriskas, ielas pusē ar nelielu rizalītu.[2]
Elektrifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]20. gs. 60. gados Keilas—Hāpsalu iecirknī tika uzsākta dzelzceļa elektrifikācija. Pirmais elektrificētais posms Keila—Vazalemma tika nodots ekspluatācijā 1965. gada 15. jūlijā, bet Vazalemma—Rīzipere - 1981. gada 4. septembrī. Visā elektrificētajā Keilas—Rīziperes dzelzceļa posmā tika izbūvētas augstās pasažieru platformas. Rīziperes stacijā bez jau eksistējošās platformas tika izbūvēta viena 210 metrus gara starpceļu platforma piepilsētas elektrovilcienu apkalpošanai.[1] 2011. gadā projekta „Reisiplatvormide viimine eurokõrgusele“ ietvaros ar Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzfinansējumu tika izbūvēta jauna, Eiropas standarta pasažieru platforma. Platformas augstums — 550 mm, garums — 100 m.[3]
Apkārtne
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]650 metrus uz dienvidiem no Rīziperes stacijas sliežu ceļš beidzas. Tālāk, demontētā sliežu ceļa vietā ir izbūvēts labiekārtots velotūristu celiņš.[4]
Foto galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Elektrovilciens Rīziperas stacijā -
Stacijas sliežu ceļi Rīziperes viadukta virzienā -
Sliežu ceļa strupceļš Hāpsalu virzienā -
Rīziperes pasažieru platforma pēc 2011. gada pārbūves -
Rīziperes stacijas ūdenstornis
.jpg)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ AS EVR Infra raudteerajatistel võimaldatavad operatsioonid 2011/2012
- ↑ «Eesti Raudtee - www.evr.ee». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2012. gada 10. septembrī.
- ↑ Tammeru, Tõnu. 2009. Elektrieadtee Eestimaal. Alates 1924. Tallinn: TÄNAPÄEV AS
- ↑ Tehnikamaailm :: Nüüd müriseb ka internetis![novecojusi saite]
| Uz Keilu |  |
 Jānika
|
 
|