Harju apriņķis

Harju apriņķis
Harju maakond
—  apriņķis  —
Tallina Tallina
Karogs Ģerbonis
Valsts	Igaunija
Centrs	Tallina
Administratīvais iedalījums	4 pilsētas un 12 pagasti
Platība
- Kopā	4 333 km²
Iedzīvotāji (2018)
- Kopā	589 610
- Blīvums	136,1/km²
- etniskais sastāvs	igauņi (59,2 %), krievi (32,6 %), ukraiņi (3,4 %)
Harju apriņķis Vikikrātuvē

Harju apriņķis (igauņu: Harju maakond jeb Harjumaa) ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem. Apriņķis atrodas valsts ziemeļos. Austrumos tas robežojas ar Rietumviru apriņķi, dienvidos ar Jervas un Raplas apriņķiem, bet dienvidaustrumos - ar Lēnes apriņķi. Ziemeļos to apskalo Somu līcis. Harju apriņķis ir apdzīvotākais Igaunijas apriņķis, tajā dzīvo vairāk kā 1/3 valsts iedzīvotāju. Apriņķa administratīvais centrs ir Igaunijas galvaspilsēta Tallina.

Administratīvais iedalījums

Pēc 2017. gada teritoriālās reformas apriņķī ir 16 pašvaldībās - Anijas pagasts, Harku pagasts, Jēlehtmes pagasts, Keilas pilsēta, Kīli pagasts, Kozes pagasts, Kūsalu pagasts, Loksa, Mārdu, Raes pagasts, Rāziku pagasts, Rietumharju pagasts, Saku pagasts, Saues pagasts, Tallina un Vīmsi pagasts.

Pilsētas

• Keila
• Kehra
• Loksa
• Mārdu
• Paldiski
• Saue
• Tallina

Apskates vietas

• Arukilas muiža (Aruküla mõis)
• Harku muiža (Harku mõis)
• Jegalas ūdenskritums (Jägala juga)
• Keilas ūdenskritums (Keila juga)
• Kolgas muiža (Kolga mõis)
• Orkjerves dabas rezervāts (Orkjärve looduskaitseala)
• Padizes klosteris (Padise klooster)
• Pehja-Kervemā dabas rezervāts (Põhja-Kõrvemaa looduskaitseala)
• Tuhalas raganu aka (Tuhala nõiakaev)

Attēlu galerija

• 
  Arukilas muiža
• 
  Harku muiža
• 
  Jegalas ūdenskritums
• 
  Keilas ūdenskritums
• 
  Kolgas muiža
• 
  Orkjerves dabas rezervāts
• 
  Padizes klosteris
• 
  Tuhalas raganu aka
• 
• 
• 

Vēsture

Mūsdienu Harju apriņķis aizņem tikai nelielu daļu senās Harijas zemes, bet tā teritoriju veido galvenokārt senā Rēveles zeme. 1346. gadā Dāņu Igaunijas Harijas un Virijas provinces pārdeva Livonijas ordenim par 10 000 markām. Livonijas ordenis jauniegūtajās zemēs izveidoja Rēveles komtureju.

Lielā Ziemeļu kara laikā okupētās Zviedru Igaunijas sastāvā 1719. gadā izveidoja Harijas distriktu (Гарриенский дистрикт). Pēc Rēveles vietniecības izveides 1783. gadā tajā ietilpa Rēveles apriņķis (Revalsche Kreis). Pēc vietniecības likvidācijas 1796. gadā tas nokļuva Igaunijas guberņas sastāvā (Kreis Reval). Pēc Igaunijas neatkarības iegūšanas to pārveidoja par Harju apriņķi.

• 
  Igaunijas hercogistes Harijas un Jervas apriņķi (1730)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Harju apriņķis.
• Harju apriņķa pārvalde (igauņu valodā)