Sārnates apmetne

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sārnates apmetnes atradumi. Kaula un koka darbarīki.

Sārnates apmetne ir viena no vislabāk izpētītajām ķemmes-bedrīšu keramikas kultūras apmetnēm Latvijā, kas dod priekšstatu par cilvēku dzīves apstākļiem vidējā neolīta periodā (3400.—2300. g. pr. Kr.) un par tā laika vides apstākļiem — klimatu, ainavām, augu un dzīvnieku pasauli. Pateicoties purvainajai augsnei, aizvēsturisko mītņu paliekas labi saglabājušās, jo tieši šādos apstākļos koksne un no tās veidotie priekšmeti dabiski iekonservējušies.

Atrašanās vieta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sārnates apmetne atrodas kūdras purvā Baltijas jūras (tajā laikā Litorīnas jūras) piekrastē Ventspils novada Užavas pagastā.

Arheoloģiskie izrakumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sārnates apmetnes atradumi. Bultu krama uzgaļi.

Sārnates apmetnes izpēti 1938.-1940. gadā aizsāka Eduards Šturms (1895—1959), bet 1949. gadā un 1953.- 1959. gadā viņa darbu turpināja Latvijas Vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļas darbinieki Lūcijas Vankinas (1908—1989) vadībā. Pateicoties labvēlīgiem apstākļiem — anaerobo kūdras nogulumu konservējošajam efektam — Sārnates apmetnē līdz mūsu dienām ir ļoti labi saglabājušās celtņu paliekas ar dažādu koka inventāru. Mītnes, kurās dzīvojuši cilvēki, pamatā ir 16-35 m2 lielas četrstūrainas vientelpas, kuru sienas veido vertikāli zemē iedzīti koka mieti, kuru starpas aizpītas ar žagariem. Mītnes tikušas apsildītas ar pavardu palīdzību. Arheoloģiskos izrakumos nometnes teritorijā atrasti tādi koka priekšmeti, kā šķēpi, loki, bumerangi, riekstu dauzāmās valītes, kapļi, airi un citas lietas. Sārnates apmetnes teritorijā atrastas dažādas koka figūriņas, to vidū unikāla koka stumbrā veidota 1,68 m augsta skulptūra, ko daži zinātnieki uzskata par senāko zināmo elku Latvijas teritorijā. Uzskata, ka Sārnatē bijusi arī dzintara apstrādes darbnīca.

Izstāde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008. gadā Latvijas Dabas muzejā tika izveidota izstāde „Daba un cilvēks Sārnatē: akmens laikmets Rietumkurzemē” un notika starpnozaru konference „Daba un cilvēks Sārnatē”.

Sarnātes elks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja kolekcijā glabājas 1950. gados atrastais Sārnates koka elks, kas datēts ar 3600.-3000. gadu p.m.ē. Tas ir koka stabs, kura augšdaļā izcirsta cilvēka seja. 2016. gada septembrī Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas vadītājs Guntis Kuļikovskis un vecākais eksperts Gundars Miezītis veica tā 3D skenēšanu.[1][2].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vankina L. "Sārnates kūdras apmetne". — Rīga, 1970 (krievu valodā — „Торфяниковая стоянка Сарнате”).
  • Vasks A., Vaska B., Grāvere R. Latvijas aizvēsture: 8500 g. pr. Kr. — 1200. g. pēc Kr. — Rīga, 1997. — 223 lpp.
  • Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. — 1200. g. — Rīga, 2001. — 463 lpp.
  • Bērziņš V. Senie mednieki un zvejnieki Užavā un Sārnatē. // Līvlist Āigastrōntõz. Lībiešu gadagrāmata 2004. — b. v., 2004. — 5.—17. lpp.
  • Koivisto, S.: Suoarkeologian haasteet ja mahdollisuudet, s. 5-15. (teoksesta Arkeologipäivät 2009). Helsinki: Suomen arkeologinen seura r.y., 2009. Teoksen verkkoversio (pdf) (somiski)
  • Bērziņšš, V.: Sārnate: Living by a coastal lake during the East Baltic Neolithic. Oulu: Oulun yliopisto, 2008. ISBN 978-951-42-8941-5 (pdf) (angliski)
  • Kriiska, A. & Tvauri, A.: Viron esihistoria. Suom. Oittinen, Hannu & Tvauri, Anders. Porvoo: SKS, 2007. ISBN 978-951-746-879-4 (somiski)
  • M.Iršėnas: Antrophomorphic and zoomorphic Stone Age Art in Lithuania, and its archaeological Cultural Context. Archaeologia Baltica, 2010, nro 13, s. 175-190. Klaipėda, Klaipėda University. ISSN 1392-5520 (pdf) (angliski)


Koordinātas: 57°06′35″N 21°26′43″E / 57.10972°N 21.44528°E / 57.10972; 21.44528