Sārtgalvas pīle

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sārtgalvas pīle
Rhodonessa caryophyllacea
(Latham, 1790)
Sārtgalvas pīle
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZosveidīgie (Anseriformes)
DzimtaPīļu dzimta (Anatidae)
ApakšdzimtaNirējpīļu apakšdzimta (Aythyinae)
ĢintsSārtgalvas pīles (Rhodonessa)
SugaSārtgalvas pīle (Rhodonessa caryophyllacea)
Sinonīmi
  • Anas caryophyllacea
  • Fuligula caryophyllacea
  • Netta caryophyllacea
  • Callichen caryophyllaceum
Izplatība
RhodonessaCaryophyllaceaMap.png
Pēdējās sārtgalvas pīles novērošanas vietas
Sārtgalvas pīle Vikikrātuvē

Sārtgalvas pīle (Rhodonessa caryophyllacea) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas, visticamākais, kopš 1950. gadiem ir izmirusi, lai gan saskaņā ar Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības datiem tai joprojām ir kritiski apdraudētas sugas statuss.[1] Tā ir vienīgā suga sārtgalvas pīļu ģintī (Rhodonessa).[2] Daļa zinātnieku sārtgalvas pīli sistematizē lielgalvju ģintī,[3][4] tomēr lielākā daļa to klasificē atsevišķā ģintī.[2][5]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1907. gada sārtgalvas pīļu pāra zīmējums
Tēviņa galva ir sārtāka un košāka nekā mātītei
1847. gada sārtgalvas pīles zīmējums

Kādreiz sārtgalvas pīle apdzīvoja Indijas, Bangladešas un Mjanmas zemieņu ūdenstilpes un purvaines. Pēdējais novērojums savvaļā šai pīlei bijis 1949. gadā, lai gan ik pa laikam tiek organizēti tās meklējumi.[6] Ornitologi, balstoties uz vietējo iedzīvotāju ziņojumiem, cer, ka sārtgalvas pīle, iespējams, ir patvērusies nepieejamos Mjanmas ziemeļdaļas purvos. Tādēļ sugai joprojām ir apdraudētas sugas statuss.[1][7]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sārtgalvas pīle ir liela auguma nirējpīle ar garu knābi un kaklu, samērā garām kājām un smailu, trīsstūrveida galvu.[8] Abi dzimumi apmēram vienādi lieli, ķermeņa garums ap 60 cm, svars 800—1000 g.[6][9] Tēviņam ir koši rozā galva, kakls un knābis, mātītei galva, kakls un knābis ir gaišāki, brūnganrozīgi, ne tik koši kā tēviņam.[8]

Ķermeņa apspalvojums tēviņam tumši brūns, arī kakla priekšpuse ir tumša. Mātītes ķermenis un kakls pelēcīgi brūni.[6] Spārniem priekšējā mala balta, bet lidojumā tā tik spilgti neizceļas kā baltspārnu pīlei. Spārnu spogulis liels un gaiši sārts. Lidojumā var sajaukt ar Indijā dzīvojošo raibknābja pīli. Lai abas sugas atšķirtu, jābūt labai putna redzamībai. Raibknābja pīlei spārnu spogulis ir balts, lidspalvas tumši zaļas.[10] Jauno putnu galvas ir baltas, bez sārtuma.[11]

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valda uzskats, ka sārtgalvas pīles ir nometnieces, tās uzturas pa vienai vai pāros, ļoti reti nelielās grupās. Iespējams, tās veic nelielus, vietēja rakstura klejojumus barības meklējumos.[6] Kopumā šī suga ir ļoti uzmanīga un bailīga.[8] Barojas ar ūdensaugiem, ūdens kukaiņiem, vēžveidīgajiem un moluskiem.[6][9][12] Līdzīgi kā lielgalvji, sārtgalvas pīles nelabprāt nirst (lai gan reizēm to dara) un barojas galvenokārt, zem ūdens pabāžot tikai galvu un kaklu.[8][13]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sārtgalvas pīle mājo un ligzdo zemieņu slapjajos purvos un slīkšņās, slēpjot ligzdu garā zālē.[6][8][14] Dējumā 6—7 krēmbaltas, gandrīz apaļas olas. Tās garums ir 4,3—4,6 cm, platums 4,1—4,3 cm.[15]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 IUCN: Rhodonessa caryophyllacea
  2. 2,0 2,1 World Bird List: Screamers, ducks, geese & swans
  3. A phylogenetic analysis of modern pochards (Anatidae: Aythini)
  4. Ducks, Anatoidea
  5. Collar, N. J.; Andreev, A. V.; Chan, S.; Crosby, M. J.; Subramanya, S. & Tobias, J. A. (eds.) (2001): Pink-headed Duck. In:Threatened Birds of Asia: The BirdLife International Red Data Book, p. 489–501. BirdLife International. ISBN 0-946888-44-2
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 Birds of India: Pink-headed duck
  7. King, F. Wayne (1988). "Extant Unless Proven Extinct: The International Legal Precedent". Conservation Biology. 2 (4): 395–397. doi:10.1111/j.1523-1739.1988.tb00205.x
  8. 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 Autori: Richard Grimmett,Carol Inskipp,Tim Inskipp, 2016 Birds of the Indian Subcontinent
  9. 9,0 9,1 Alive: Pink-headed Duck (Rhodonessa caryophyllacea)
  10. Rasmussen, P. C.; Anderton, J. C. (2005). Birds of South Asia: The Ripley Guide. 2. Smithsonian Institution & Lynx Editions. p. 78.
  11. Phillips, John C. (1922). A natural history of the ducks. 1. Boston and New York: Houghton Mifflin Company. pp. 90–93.
  12. Baker, E. C. S. (1897). "Indian ducks and their allies. Part II". J. Bombay Nat. Hist. Soc. 11 (2): 171–198.
  13. Humphrey, P. S.; Ripley, S. D. (1962). "The affinities of the Pink-headed Duck (Rhodonessa caryophyllacea)". Postilla. 61: 1–21.
  14. Ali, S.; Ripley, S. D. (1978). Handbook of the birds of India and Pakistan. 1 (2nd ed.). Oxford University Press. pp. 175–177. ISBN 0-19-562063-1.
  15. Catalogue of the collections of birds' eggs in the British Museum (Natural History)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]