Bangladeša

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bangladešas Tautas Republika
গণপ্রজাতন্ত্রী বাংলাদেশ
Gônoprojatontri Bangladesh
Bangladešas karogs Bangladešas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaAmar Shonar Bangla
Location of Bangladesh
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Daka
Valsts valodas bengāļu valoda
Valdība Parlamentāra republika
 -  Prezidents Zillurs Rahmans
 -  Premjerministrs Šeiks Hasina Vazeds
Neatkarība no Pakistānas 
 -  Deklarēta 1971. gada 26. martā 
 -  Uzvaras diena 1971. gada 16. decembrī 
Platība
 -  Kopā 147 570 km² (94.)
 -  Ūdens (%) 7,0
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2007. g. 150 448 340 (7.)
 -  Blīvums 1045/km² (11.)
IKP (PPP) 2007. gada aprēķins
 -  Kopā $206,6 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $1300 
Džini koef. (2000) 31,8 (vidējs
HDI (2007) 0,547 (vidējs) (140.)
Valūta Bangladešas taka (BDT)
Laika josla BDT (UTC+6)
Interneta domēns .bd
ISO 3166-1 kods 050 / BGD / BD
Tālsarunu kods +880

Bangladeša (bengāļu: বাংলাদেশ [ˈbaŋlad̪eʃ]), oficiāli Bangladešas Tautas Republika (bengāļu: গণপ্রজাতন্ত্রী বাংলাদেশ, Gônoprojatontri Bangladesh) ir valsts Dienvidāzijā. Tā robežojas ar Indiju un Mjanmu, bet tās krastus apskalo Bengālijas līcis.

Atpalikusi agrāra valsts, biežas dabas katastrofas, zems infrastruktūras attīstības līmenis. Galvenie dabas resursikoksne, dabas gāze, urāns, akmeņogles, kūdra. Subekvatoriālais klimats sekmē lauksaimniecības attīstību. Lietus periodā plašas teritorijas pārplūst. 15% valsts teritorijas klāj tropiskie meži. Aramzeme aizņem 73% valsts platības, ilggadīgie stādījumi 2%, ganības 5%. Apūdeņo 31 000 km2 teritorijas. Audzē džutu, rīsu, kviešus, cukurniedres, tējas krūmus, kokvilnu, tabaku, prosu, eļļas augus, dārzeņus, mango, ananasus, garšaugus, banānus. Bangladeša ieņem otro vietu pasaulē džutas kopražas ziņā. Liellopu un putnu audzēšana (gaļa, piens, olas). Lauksaimniecībā nodarbināti 63% iedzīvotāji un tā dod 30% no IKP vērtības. IKP uz vienu iedzīvotāju 1570 dolāri (2000. gadā). Rūpniecībā nodarbināti 11% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, pakalpojumu sfērā 26%.

Rūpniecības galvenā nozare ir džutas pārstrāde un kokvilnas rūpniecība. 94% elektroenergijas saražo TES, 6% HES. Iegūst arī dabasgāzi, kaolīnu, kaļķakmeni. Ražo cukuru, papīru, cementu, minerālmēslus, kabeļus, dīzeļus, sērkociņus. Lielākie uzņēmumi Čitagongas melnās metalurģijas un naftas pārstrādes rūpnīcas. Jūras ostas - Čitagonga, Čalna, Mongla. Dzelzceļu kopgarums ir 2745 km. Autoceļu kopgarums - 201 182 km, no tiem ar cieto (asfalta) segumu 10%.

Eksportē džutu un džutas izstrādājumus, zivis, garneles, varžu kājiņas, ādas un ādu izstrādājumus, tēju, apģērbus. Importē mašīnas un tehnoloģiskās iekārtas, naftu un naftas produktus, augu eļļu, kviešus, rīsus, piena produktus, minerālmēslus. Galvenie tirdzniecības partneri ir ASV, Japāna, Lielbritānija, Vācija, Francija, Indija, Singapūra, Ķīna.

Bangladešas nacionālais dzīvnieks ir Bengālijas tīģeris.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Lytton, E. (1841). The Critical and Miscellaneous Writings of Sir Edward Lytton. Vol. 2. p. 167.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]