Sūknis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ar roku darbināms ugunsdzēsības sūknis.

Sūknis ir ierīce šķidrumu pārvietošanai. Sūkņus iedala statiskajos (virzuļsūkņi un līdzīgi) un dinamiskajos (centrbēdzes sūkņi un līdzīgi), tur šķidruma pārvietošanai atiecīgi lieto hidrostatiskus efektus vai hidrodinamiskus efektus. Sūkņi pārveido mehānisko enerģiju šķidruma plūsmas enerģijā. Sūkņus raksturo maksimālais spiediens (celšanas augstums) un ražība (pārsūknētais tilpums laika vienībā).

Lai arī vakuumsūkņa nosaukumā ir vārds "sūknis", tie nav sūkņi, tie ir specifiski kompresori, kas saspiež gāzes no spiediena kas ir mazāks par atmosfēras spiedienu, līdz atmosfēras spiedienam.

Pēc darbības principa izšķir virzuļu, lāpstiņu, rotoru, strūklas sūkņus, gaisa liftus u.c. Mūsu dienas visizplatītākie ir centrbēdzes sūkņi. To teorija un konstrukcija labi izstrādāta. Tiek būvēti šāda tipa sūkņi ar lielu jaudu un augstu lietderības koeficientu.[1]

Pēc piedziņas veida sūkņus iedala sūkņos ar mehānisku piedziņu (elekromotora, tvaika turbīnas, iekšdedzes dzinēja) un sūkņos ar rokas piedziņu.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 H. Branovers, O. Lielausis. Hidraulikas pamati. Rīga : Latvijas valsts izdevniecība, 1963. 271. lpp. lpp.