Pāriet uz saturu

Sūknis (zvaigznājs)

Vikipēdijas lapa
Sūknis
Antlia
Zvaigznāja karte ar tā robežām
Saīsinājums (latīniski): Ant
Nosaukums (latīniski) Antlia
Rektascensija: 9ʰ27ᵐ līdz 11ʰ06ᵐ h
Deklinācija: −24,5° līdz −40,4°°
Zvaigznāja platība: 239 kv. grādi. (62. vieta)
Galvenās zvaigznes: 3
Zvaigznes ar eksoplanētām: 1
Spožas zvaigznes: 0
Tuvās zvaigznes: 1
Spožākā zvaigzne: α Ant (4,25m)
Tuvākā zvaigzne: DEN 1048-3956 (13,2 ly)
Mesjē kataloga objekti: 0
Meteoru plūsmas:
Robežzvaigznāji
Redzams Latvijā nav novērojams
Redzams platuma grādos no +45° līdz 90°

Sūknis (latīņu: Antlia; saīsinājums: Ant) ir neliels un salīdzinoši blāvs zvaigznājs Dienvidu debess puslodē, kas nepieder pie antīkajiem, klasiskajiem zvaigznājiem. Tas tika ieviests 18. gadsimtā Jauno laiku astronomijā un atspoguļo šī laikmeta zinātnes un tehnisko izgudrojumu nozīmi debess kartogrāfijā. Zvaigznāju izveidoja franču astronoms Nikolā Lakails, nosaucot to par godu gaisa sūknim — ierīcei, ko 17.–18. gadsimtā plaši izmantoja vakuuma fizikas un ķīmijas eksperimentos (tradicionāli nosaukumu saistot ar Denisa Papēna darbiem). Debesīs Sūknis atrodas uz dienvidiem no debesu ekvatora, Dienvidu puslodes vidējos platuma grādos. Pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) noteiktajām robežām tas aptver rektascensiju no 9ʰ27ᵐ līdz 11ʰ06ᵐ un deklināciju no −24,5° līdz −40,4°. Zvaigznājs robežojas ar vairākiem citiem zvaigznājiem, tostarp Hidru, Kausu, Kompasu, Burām un Centauru, veidojot daļu no Dienvidu debess plašās, bet salīdzinoši maz spožās zvaigžņu zonas.

Sūknī nav īpaši spožu zvaigžņu, tāpēc tas ar neapbruņotu aci ir grūti saskatāms, īpaši apvidos ar gaismas piesārņojumu. Tomēr, izmantojot binokli vai nelielu teleskopu, iespējams identificēt tā galvenās zvaigznes un vairākus dziļā kosmosa objektus, tostarp galaktikas. No Zemes Sūknis ir labi redzams Dienvidu puslodē, savukārt Ziemeļu puslodē tas novērojams tikai no zemiem platuma grādiem un parasti atrodas ļoti zemu virs horizonta vai nav redzams vispār. Labākie novērošanas apstākļi ir Dienvidu puslodes ziemas mēnešos. Mūsdienu astronomijā Sūknis ir viens no 88 oficiāli atzītajiem zvaigznājiem. IAU 1922. gadā standartizēja zvaigznāju sarakstu un saīsinājumus, bet 1928. gadā (publicēts 1930. gadā) apstiprināja precīzas robežas, kas definē zvaigznājus kā skaidri norobežotus debess apgabalus. Lai gan Sūknis nav bagāts ar spožiem objektiem, tas ieņem stabilu vietu debesu koordinātu sistēmā un tiek izmantots profesionālajā astronomijā debess kartēšanā, kā arī galaktiku un citu ekstragalaktisku objektu lokalizēšanā.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]