Pāriet uz saturu

SECAM

Vikipēdijas lapa

SECAM (franču: quentiel couleur avec mémoire — krāsu secīgums ar atmiņas iekārtu) ir analogās televīzijas krāsu kodējuma standarts. Iekārtas, kas darbojas tikai SECAM sistēmā, vairs netiek ražotas (parasti tās spēj darboties arī PAL un/vai NTSC sistēmās).

SECAM sistēmu izgudrojis franču inženieris Anrī de Franss 1956. gadā.

Darbības princips

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
80. gados PSRS ražota SECAM sistēmas televizora krāsu modulis. Zilie klucīši ar uzrakstu ЛЗЯМ ir aiztures līnijas.

Televīzijas attēla spilgtuma signālu SECAM sistēmā pārraida tāpat, kā melnbaltajā televīzijā un citās sistēmās — modulējot galvenās nesējfrekvences amplitūdu. Tādēļ SECAM sistēma melnbaltā līmenī ir savietojama ar PAL sistēmu, kurai rindu skaits kadrā ir tāds pats (625). Krāsainības signāli tiek pārraidīti ar speciālu subnesējfrekvenci jeb subnesēju, kuru modulē nevis pēc amplitūdas, bet pēc frekvences. Atšķirībā no PAL sistēmas, kurā abi krāsainības signāli tiek pārraidīti vienlaicīgi, SECAM sistēmā šos signālus pārraida secīgi katrai attēla rindai, bet uztvērējā savieto ar aiztures līnijas palīdzību, kuras aiztures laiks vienāds ar vienas rindas izvēršanas laiku[1].

  • SECAM-L jeb Francijas SECAM — tiek lietots tikai Francijā un Luksemburgā.
  • SECAM-B/G Tiek lietots vidējos austrumos un agrāk arī Austrumvācijā un Grieķijā.
  • SECAM D/K Vairākās bijušās Padomju Savienības republikās (NVS valstīs).
  • SECAM-H Standarts ar iespēju pievienot teletekstu.
  • SECAM-K Tiek izmantots bijušo Francijas koloniju zemēs, pārsvarā Āfrikā.
  • MESECAM — Tiek izmantots, lai ar mājas iekārtām (piemēram, videomagnetofoniem) būtu iespējams ierakstīt SECAM signālu VHS kasetē.
  1. E. Aisbergs, Ž. Duri. Krāsainā televīzija? Tas ir gandrīz vienkārši! R:, "Liesma", 1971, 85. - 87. lpp.