SSOT

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
SSOT
FASat-Charlie
SSOT montāža
SSOT montāža
KA veids Zemes tālizpētes pavadonis
Operators Čīles Gaisa spēki, Karogs: Čīle Čīle
Izgatavotāji EADS Astrium, Karogs: Francija Francija
Bāzes platforma AstroSat-100
Starta datums 17.12.2011. 02:03:48 UTC
Starta vieta Kuru Karogs: Gviāna Gviāna
Nesējraķete Sojuz-ST/Fregat-MT, Karogs: Krievija Krievija
Palaists kopā ar Pléiades 1, ELISA-1, ELISA-2, ELISA-3, ELISA-4
Darbības ilgums 5 gadi (plānots)
NSSDC ID 2011-076E
SCN 38011
Masa 117 kg
Orbītas elementi
Orbītas veids LEO heliosinhrona
Slīpums 97,9°
Periods 97,23 min
Apoapsīda ~ 620 km
Periapsīda ~ 620 km
Iepriekšējais Nākamais
FASat-Bravo

SSOT jeb Sistema Satelital de Observación Terrestre (no spāņu: "Zemes novērošanas pavadoņu sistēma"), zināms arī kā FASat-Charlie, ir Čīles Zemes tālizpētes pavadonis, kas paredzēts gan civilai, gan militārai izmantošanai. Kosmisko aparātu izgatavojis Francijas uzņēmums EADS Astrium pēc Čīles Gaisa spēku pasūtījuma.

Pavadoņa attēlu izšķirtspēja ir 1,45 m panhromatiskā režīmā un 5,8 m katrai krāsu joslai multispektrālā režīmā.

SSOT kosmisko aparātu izgatavojis Eiropas lielākais kosmiskais ražotājs EADS Astrium uz platformas AstroSat-100 (Myriade) bāzes. SSOT programma arī ietver zemes kontroles staciju un attēlu apstrādes zemes segmenta izveidi.

Līgums par SSOT programmu starp Čīles Aizsardzības ministriju un EADS Astrium tika noslēgts 2008. gada 25. jūlijā par 72,5 miljoniem USD.

Sākotnēji SSOT palaišana bija paredzēta 2010. gada pirmajā pusē.[1]

SSOT tika palaists 2011. gada 17. decembrī 02:03:48 UTC ar Krievijas nesējraķeti Sojuz-ST/Fregat-MT no Gviānas kosmiskā centra Franču Gviānā. Kopā ar to startēja pavadoņi Pléiades 1, ELISA-1, ELISA-2, ELISA-3, ELISA-4. Aptuveni stundu pēc starta no Fregat augšējās pakāpes tika atdalīti Pléiades un ELISA. Pēc tam Fregat veica vēl divas dzinēju iedarbināšanas, un SSOT tika atdalīts 05:30 UTC.[2]

2012. gada 27. martā pavadoni pēc izmēģinājumiem un testēšanas EADS Astrium nodeva ekspluatācijā Čīles Gaisa spēkiem.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]