Sadirs Džaparovs

Sadirs Džaparovs Садыр Жапаров S. Džaparovs 2021. gadā Personīgā informācija Dzimis 1968. gada 6. decembrī (56 gadi) Ken-Suu, Tipas rajons, Isikula apgabals, Kirgīzijas PSR, PSRS (tagad Kirgizstāna) Pilsonība Kirgizstāna Tautība kirgīzs Brāļi 3 Māsas 2 Dzīvesbiedre Aigula Džaparova Bērni 4

Valsts amati Kirgizstānas prezidents Amata sākums 2021. gada 28. janvāris

Kirgizstānas prezidenta pienākumu izpildītājs Amatā 2020. gada 15. oktobris — 2020. gada 14. novembris

Kirgizstānas premjerministrs Amatā 2020. gada 10. oktobris — 2020. gada 14. novembris

Sadirs Džaparovs (kirgīzu: Садыр Жапаров, Sadyr Caparov; dzimis 1968. gada 6. decembrī) ir Kirgizstānas politiķis. Kopš 2021. gada janvāra viņš ir Kirgizstānas prezidents. Pirms tam viņš ir bijis Kirgizstānas premjerministrs (2020 — 2021) un Kirgizstānas prezidenta pienākumu izpildītājs (2020. gadā).

Dzīves sākums un darba gaitas

Sadirs Džaparovs piedzima 1968. gada 6. decembrī Isikula apgabala Tipas rajona Ken-Suu ciemā. Pēc vidusskolas beigšanas viņš iestājās Kirgizstānas Valsts Fiziskās kultūras institūtā Frunzē (tagad Biškeka). 1987. gadā Džaparovu iesauca dienestā Padomju armijā. Pēc atgriešanās no dienesta 1989. gadā viņš turpināja studijas institūtā, ko 1992. gadā pabeidza ar izcilību trenera specialitātē. Līdz 1995. gadam viņš bija vienkāršs strādnieks lauku saimniecībā Santaš.

No 1996. līdz 2000. gadam Džaparovs bija lauku saimniecības Soltonkul priekšsēdētāja vietnieks. No 2000. līdz 2002. gadam viņš bija uzņēmuma Guzel-MKHAAD ģenerāldirektors. No 2002. līdz 2005. gadam viņš bija nelielas naftas pārstrādes rūpnīcas Nurneftegaz ģenerāldirektors Balikčos.

2006. gadā Džaparovs absolvēja Borisa Jeļcina Kirgizstānas-Krievijas Slāvu universitātes Juridisko fakultāti, iegūstot otro augstāko izglītību.

Politiskā karjera

2005. gada aprīlī Sadiru Džaparovu 2005. gada parlamenta vēlēšanās ievēlēja Augstākajā Padomē no opozīcijas frakcijas Keleček ("Nākotne"), kļūstot par tās vadītāju. Neilgi pēc parlamenta vēlēšanām valstī sākās protesti, kas pārauga Tulpju revolūcijā. Pret valdību vērsto protestu un revolūcijas laikā Džaparovs atbalstītāja opozīcijas Kirgizstānas Tautas kustību Kurmanbeka Bakijeva vadībā, kurš vēlāk pēc veiksmīgās revolūcijas tika ievēlēts par valsts prezidentu. Džaparovs pauda simpātijas Kurmanbeka Bakijeva režīmam.

2006. gadā Sadirs Džaparovs kļuva par Parlamentārās valsts apbalvojumu komisijas locekli, bet 2007. gadā — Parlamentārās amnestijas komisijas priekšsēdētāja vietnieku. 2007. gada oktobrī prezidents Bakijevs atlaida Augstāko Padomi. 2007. gada ārkārtas parlamenta vēlēšanās Džaparovs kandidēja prezidenta izveidotās labēji centriskās partijas Ak Žol ("Gaišais ceļš") sarakstā. Šajās vēlēšanās Ak Žol ieguva lielāko vietu skaitu parlamentā (71 no 90). Neraugoties uz ievēlēšanu par deputātu, Džaparovs nepieņēma deputāta mandātu un pārgāja strādāt par prezidenta Kurmanbeka Bakijeva padomnieku, ko pildīja līdz 2009. gadam.

No 2008. līdz 2009. gadam Džaparovs vienlaikus bija arī Korupcijas novēršanas valsts aģentūras pilnvarotais pārstāvis. No 2009. līdz 2010. gadam viņš bija Valsts personāla dienesta Korupcijas novēršanas aģentūras direktors. Laikā, kad Sadirs Džaparovs vadīja Korupcijas novēršanas aģentūru, tā apsūdzēja uzņēmumu Kirgizturakžaikommunsojuz korupcijas shēmās ogļu iepirkšanā, kamēr viņa brālis Sairs Džaparovs bija Žirgalan ogļu raktuvju īpašnieks, tādējādi Sadiru Džaparovu sāka vainot par lobēšanu ģimenes uzņēmuma labā.

2010. gada aprīlī notika plaši opozīcijas protesti, kas noveda pie prezidenta Bakijeva gāšanas. Džaparovs un viņa līdzgaitnieki aktīvi piedalījās sadursmēs starp kirgīziem un uzbekiem, kas drīz vien izcēlās Ošā un Džalalabadā; pēc viņu pašu apgalvojumiem, viņi centās novērst sadursmes; pēc viņu oponentu domām, viņi atbalstīja kirgīzu nacionālistus.

2010. gada 16. jūnijā Sadirs Džaparovs, Kamčibeks Tašijevs un citi dibināja labējo partiju Makenčil ("Patriots"), kam bija cieši personiskie sakari ar nacionālistisko partiju Ata-Džurt. 2010. gada oktobrī notikušajās vēlēšanās Džaparovs tika ievēlēts Augstākajā Padomē no Ata-Džurt partijas saraksta, kas ieguva vairākumu mandātu. Viņš kļuva par Tieslietu un juridisko jautājumu komitejas priekšsēdētāju.

2012. gadā Džaparovs iestājās par Kumtor zelta raktuvju, kas atrodas viņa dzimtajā Isikula apgabalā, nacionalizāciju un apsūdzēja to pārvaldošo uzņēmumu vides pārkāpumos un korupcijā, tādējādi iegūstot popularitāti savu novadnieku vidū.

Apsūdzības

Aizdomas par reiderismu

Sadiram Džaparovam vairākkārt tika izvirzītas aizdomas saistībā ar investīciju bankas Issyk-Kul reiderismu, lai palīdzētu toreizējā prezidenta Kurmanbeka Bakijeva dēla Maksima Bakijeva biznesa impērijai. 2007. gada 10. augustā Džaparova māsa Raikula Džaparova, apvienojoties ar Maksima Bakijeva draugu lietuviešu uzņēmēju Mihailu Nadelu, nelikumīgi pārņēma Issyk-Kul banku.

Kļūstot par Issyk-Kul bank priekšsēdētāju, Raikula Džaparova izpildīja visus Nadela norādījumus veikt attiecīgas darbības. Kirgizstānas Drošības dienesta dokumentos bija teikts, ka ar šīs bankas starpniecību Sadirs Džaparovs un viņa māsa atmazgāja Maksimam Bakijevam 5 miljardus ASV dolāru, starp kuriem, saskaņā ar iepriekšējā Valsts nacionālās drošības komitejas vadītāja Abdila Segizbajeva paziņojumu, bija nauda no narkotiku un ieroču kontrabandas, norādot: "Viņš veica šīs naudas apgrozījumu, izņēma to tīru un paņēma procentus."

2010. gada 13. aprīlī Ģenerālprokuratūra saņēma iesniegumu, ka Maksima Bakijeva vadīta personu grupa pirms tam veikusi reiderismu Issyk-Kul bankā. Maksims Bakijevs aizbēga uz Apvienoto Karalisti. 2013. gada 27. martā tiesa Kirgizstānā aizmuguriski notiesāja Bakijevu uz 25 gadiem cietumā par korupciju. 2015. gadā tiesa Kirgizstānā aizmuguriski notiesāja Raikulu Džaparovu.

Ēkas iegūšana

2012. gada septembrī Kirgizstānas Ģenerālprokuratūra ierosināja krimināllietu pret Ata-Džurt frakcijas vadītāju Sadiru Džaparovu. Viņu apsūdzēja krāpšanā saistībā ar nelikumīgu ēkas Biškekā privatizāciju. Parlaments noraidīja ģenerālprokurora lūgumu uzsākt kriminālvajāšanu pret Džaparovu. Lieta bija par to, ka pēc 2010. gada aprīļa notikumiem ēka, kas, iespējams, piederēja gāztā prezidenta Kurmanbeka Bakijeva dēla Maksima Bakijeva cilvēkiem, nonāca deputāta Turata Madilbekova dēla Eldara Madilbekova īpašumā. Pēc tam to nopirka Sadirs Džaparovs. Drīz vien Madilbekovam jaunākajam piesprieda deviņu gadu cietumsods.

Pirmā kriminālvajāšana

Jau vismaz kopš 2012. gada Džaparovs iestājas par Kumtor zelta raktuvju nacionalizāciju, kas bija lielākā šāda veida raktuve Kirgizstānā un viena no lielākajām reģionā. 2012. gada 3. oktobrī Sadira Džaparova un Kamčibeka Tašijeva organizētajā mītiņā Kirgizstānas galvaspilsētas Biškekas centrā par Kumtor nacionalizāciju protestētāji sāka mēģinājumus ieņemt Balto namu (tajā strādāja gan prezidents, gan parlaments). Viņi sāka rāpties pāri valdības ēkas žogiem un veica nekārtības Biškekas centrā, izraisot sadursmes ar policiju un drošības spēkiem. Džaparovu, Tašijevu un vairākus citus protestu līderi arestēja. Džaparovam izvirzīja apsūdzības pēc Kriminālkodeksa 295. panta ("Vardarbīga varas sagrābšana vai vardarbīga varas paturēšana"), lai gan reāla vai juridiski formulējama varas sagrābšana nenotika.

2013. gada 9. martā tiesa Džaparovu un viņa līdzgaitniekus atzina par vainīgiem un piesprieda viņiem vienu gadu un sešus mēnešus cietumā. Viņi pasludināja sevi par politieslodzītajiem, un to atzina vairāki politiķi, žurnālisti, plašsaziņas līdzekļi un starptautiskās organizācijas. Tā paša gada jūnijā Biškekas pilsētas tiesa viņus tomēr attaisnoja un atbrīvoja tiesas zālē. Džaparovs spriedumu nosauca par "taisnīguma triumfu un izcilu pilsoniskās sabiedrības darbu valstī". Pēc atbrīvošanas viņš atsāka savu opozīcijas darbību, turpinot aizstāvēt savus uzskatus.

Mītiņi pie Isikula

2013. gada vasarā notika vairāki nopietni mītiņi pret Kumtor. Piemēram, vienā no mītiņiem Saruu klana iedzīvotāji izslēdza apgaismojumu raktuvēs. Par vienu no mītiņa organizatoriem tika nosaukts Sadirs Džaparovs. 27. jūnijā Karakolā notika mītiņš, kurā situācija izgāja ārpus kontroles. Protestētāji mēģināja sagrābt par ķīlnieku valdības pilnvaroto pārstāvi Emilbeku Kaptagajevu un nodedzināja vienu automašīnu. Toreiz valdība ziņoja, ka šo pasākumu organizatori bija Sadirs Džaparovs un Kubaničbeks Kadirovs. Galvenie vadītāji tika aizturēti, bet Džaparovs, kurš noliedza savu līdzdalību, pameta valsti.

Video montāža

2013. gada 2. septembrī valsts speciālie dienesti publiskoja ar slēpto kameru uzņemtu videoierakstu, kurā autors Erlans Omuralijevs stāsta par Ata-Džurt partijas deputātu un citu opozicionāru plāniem saindēt Narinas upi un bloķēt ceļus. Videoierakstā viņš stāsta par 26. augustā pie Sonkela ezera notikušo kurultaju, kurā piedalījās bijušais ārlietu ministrs un partijas Akijkat līderis Alikbeks Džekšenkulovs un bijušais Ata-Džurt deputāts Sadirs Džaparovs.

2013. gada 17. septembrī preses konferencē Sadirs Džaparovs un Talants Mamitovs parādīja telefonsarunas ierakstu, kurā Omuralijevs apgalvo, ka liecināt pret Ata-Džurt partijas biedriem viņu piespieduši speciālie dienesti.

Memuāri

Sadirs Džaparovs, būdams prom no dzimtenes, publicēja grāmatu par 10 gadiem politikā. Tajā viņš raksta, ka Emilbeks Kaptagajevs, būdams Isikula apgabala administrācijas vadītāja pirmais vietnieks un vienlaikus Reģionālās attīstības fonda uzraudzības padomes priekšsēdētājs, 2008. gadā, "lai gūtu labumu sev un citiem, iesaistījās noziedzīgā sazvērestībā". Pēc tam, kad pret viņu tika ierosināta krimināllieta, viņš vērsās pēc palīdzības pie Džaparova, toreizējā galvenā korupcijas apkarošanas komisāra. Pats Kaptagajevs kategoriski noliedza visas šīs apsūdzības.

2015. gada janvārī parlaments pieprasīja veikt izmeklēšanu. Tikmēr Ģenerālprokuratūra sāka izmeklēt grāmatas saturu.

Otrā kriminālvajāšana

Pēc četru gadu dzīves Polijā 2017. gadā Sadirs Džaparovs nolēma atgriezties dzimtenē. 25. martā, šķērsojot Kirgizstānas un Kazahstānas robežu, viņš tika aizturēts un nogādāts pirmstiesas apcietinājuma centrā, apsūdzot viņu masu nekārtību organizēšanā un Emilbeka Kaptagajeva sagrābšanā par ķīlnieku. Džaparovs tika notiesāts uz 11 gadiem un 6 mēnešiem cietumā.

Kirgizstānas premjerministrs un prezidenta pienākumu izpildītājs

2020. gada 5. oktobrī Kirgizstānā sākās masu protesti pret parlamenta vēlēšanu rezultātiem. 6. oktobra rītā Kamčibeka Tašijeva vadītie protestētāji atbrīvoja Sadiru Džaparovu un aizveda viņu uz Biškekas centrālo laukumu, kur viņš teica runu. 6. oktobra vakarā parlamenta deputāti viesnīcā Dostuk apstiprināja Džaparova iecelšanu par valsts premjerministru. Savukārt cits premjerministra amata kandidāts no partijas Ata-Meken Tileks Toktogazijevs mītiņā pie valdības nama paziņoja, ka viņš ir leģitīmais valdības vadītājs, jo tika ievēlēts šajā amatā opozīcijas partiju līderu izveidotās Koordinācijas padomes sēdē. Toktogažijevs uzskata Džaparova iecelšanu amatā par nelikumīgu, jo deputāti to apstiprināja vairāku simtu Džaparova atbalstītāju spiediena rezultātā, kuri deputātu sēdes laikā bija sapulcējušies pie viesnīcas. Džaparova oponenti norāda arī uz parlamenta kvoruma trūkumu un procedūras pārkāpumiem viņa ievēlēšanā.

13. oktobrī toreizējais prezidents Sooronbejs Džeenbekovs noraidīja Džaparova iecelšanu premjerministra amatā sakarā ar notikušo balsošanu ar pilnvarojumu. Džeenbekovs pieprasīja, lai parlaments sanāk atkārtoti un vēlreiz balso par Džaparova iecelšanu; tas notika nākamajā dienā, un Džaparovs atkal uzvarēja parlamenta balsojumā. Džeenbekovs apstiprināja Džaparovu premjerministra amatā, taču sākotnēji viņam neizdevās pārliecināt prezidentu atkāpties no amata līdz jaunu vispārēju vēlēšanu rīkošanai.

Nākamajā dienā, 15. oktobrī, Džeenbekovs tomēr atkāpās no prezidenta amata, un Sadirs Džaparovs pasludināja sevi par prezidenta pienākumu izpildītāju. Neraugoties uz to, ka Kirgizstānas konstitūcijā ir noteikts, ka amatu pārņem Augstākās Padomes priekšsēdētājs, Kanatbeks Isajevs atteicās stāties amatā, tādējādi par prezidenta pienākumu izpildītāju kļuva premjerministrs. Par Kirgizstānas prezidenta pienākumu izpildītāju viņu parlaments apstiprināja 16. oktobrī. Pirmo reizi Kirgizstānas vēsturē valsts prezidents un premjerministrs bija viena persona.

Sadirs Džaparovs nolēma piedalīties 2021. gada janvārī paredzētajās Kirgizstānas prezidenta vēlēšanās, tādēļ 2020. gada 14. novembrī viņš atkāpās no valsts prezidenta amata un apturēja premjerministra amata pilnvaras. Par premjerministrs pienākumu izpildītāju kļuva pirmais vice premjerministrs Artjoms Novikovs.

Prezidentūra

2021. gada 10. janvārī Kirgizstānas prezidenta vēlēšanās Sadirs Džaparovs uzvarēja ar 79,2 procentiem. Prezidenta inaugurācijas ceremonija notika 28. janvārī Kirgizstānas Nacionālajā filharmonijā.

2021. gada janvārī līdztekus prezidenta vēlēšanām notika referendums par valsts pārvaldības formu, kurā vēlētājiem tika jautāts, vai viņi dod priekšroku prezidentālajai sistēmai, parlamentārajai sistēmai vai iebilst pret abām. Iedzīvotāji pārliecinoši nobalsoja par labu prezidentālajai sistēmai, kas piešķirtu Sadiram Džaparovam plašas pilnvaras. 5. maijā viņš parakstīja dekrētu par Ministru kabineta izveidi un Kirgizstānas Republikas premjerministra amata pārdēvēšanu par Kirgizstānas Republikas Ministru kabineta priekšsēdētāju.

Atsauces

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Kubatbeks Boronovs	Kirgizstānas premjerministrs 2020 — 2021	Pēctecis: Artjoms Novikovs (pienākumu izpildītājs) Ulukbeks Maripovs
Priekštecis: Sooronbejs Džeenbekovs	Kirgizstānas prezidents (pienākumu izpildītājs) 2020. gads	Pēctecis: Talants Mamitovs (pienākumu izpildītājs)
Priekštecis: Talants Mamitovs (pienākumu izpildītājs)	Kirgizstānas prezidents Kopš 2021. gada	Pēctecis: '