Kirgizstāna

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kirgīzu Republika
Кыргыз Республикасы
Kirgiz Respublikasi
Кыргызская Республика
Kirgizskaja Respublika
Kirgizstānas karogs Kirgizstānas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaKirgizstānas valsts himna
Location of Kyrgyzstan
GalvaspilsētaBiškeka
42°52′N 74°36′E / 42.867°N 74.600°E / 42.867; 74.600
Valsts valodas Kirgīzu, krievu[1]
Valdība
 -  Prezidents Sadirs Džaparovs
 -  Premjerministrs Akilbeks Džaparovs
Neatkarība
 -  no PSRS  
 -  Proklamēta 1991. gada 21. augustā 
 -  Pabeigta 1991. gada 25. decembrī 
Platība
 -  Kopā 199 900 km² (86)
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2016. gadā 6 019 480 (110)
 -  Blīvums 27,4/km² (176)
IKP (PPP) 2016. gada aprēķins
 -  Kopā USD 21 miljards[2] 
 -  Uz iedzīvotāju USD 3 467[2] 
Džini koef. (2012) 27,4 (zems
HDI (2014) 0,655 (vidējs) (116)
Valūta Kirgizstānas soms (KGS)
Laika josla KGS (UTC+6)
Interneta domēns .kg
Tālsarunu kods +996

Kirgizstāna (kirgīzu: Кыргызстан [qɯrʀɯzˈstɑn]; krievu: Киргизия [kirˈɡizija] vai Киргизстан [ˈkirɡistan], vai Кыргызстан [ˈkˠɨrɡˠɨzstan], saukta arī par Kirgīziju), oficiālais nosaukums Kirgīzu Republika, ir valsts Vidusāzijā. Tā robežojas ar Kazahstānu ziemeļos, Uzbekistānu rietumos, Tadžikistānu dienvidrietumos un Ķīnu dienvidaustrumos. Lielākā daļa teritorijas ir kalnaina.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kirgizstānas administratīvais iedalījums veidojas no divām republikas pakļautības pilsētām un septiņiem apgabaliem, kas tālāk iedalās 40 lauku rajonos, 4 pilsētas rajonos un 11 apgabala pakļautības pilsētās.[3]

Nr. Apgabals Kirgīzu
nosaukums
Krievu
nosaukums
Centrs Rajoni Apgabala
pilsētas
Iedzīvotāji
(2011)[4]
Platība
km²
Blīvums
cilv./km²
Republikas pakļautības pilsētas
1 Biškeka Бишкек Бишкек 4 859 800 170 5057,65
2 Oša Ош Ош 255 800 18,5 13827,03
Apgabali
3 Batkenas apgabals Баткен облусу Баткенская область Batkena 3 3 441 100 17 000 25,95
4 Čujas apgabals Чүй облусу Чуйская область Biškeka 8 1 814 900 20 200 40,34
5 Džalalabadas apgabals Жалал-Абад облусу Джалал-Абадская область Džalalabata 8 4 1 036 700 33 700 30,76
6 Isikula apgabals Ысыккөл облусу Иссык-Кульская область Karakola 5 2 444 500 43 100 10,31
7 Narinas apgabals Нарын облусу Нарынская область Narina 5 1 262 100 45 200 5,80
8 Ošas apgabals Ош облусу Ошская область Oša 7 0 1 130 900 29 200 38,73
9 Talasas apgabals Талас облусу Таласская область Talasa 4 1 231 800 11 400 20,33
Kopā 44 11 5 477 600 199 988,5 27,39

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kirgizstānas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju investīcijām un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 30,3% no IKP, šis rādītājs bija otrs augstākais no visām valstīm.[5]

Iekšpolitika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts izveidojās 1991. gadā, sabrūkot PSRS, Kirgīzijas PSR robežās kā prezidentāla republika.

Varas maiņa 2010. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gada 6. aprīlī Talasā sākās sacelšanās, kad vairāk nekā tūkstotis Kirgizstānas politiskās opozīcijas atbalstītāju sagrāva policijas kordonu un ieņēma vietējās administrācijas ēku. Protesti izcēlušies, pieaugot spriedzei starp opozīciju un prezidenta Kurmanbeka Bakijeva valdību. 7. aprīlī sacelšanās izplatījusies valsts galvaspilsētā Biškekā. Tika ieņemtas galvenās valdības ēkas un valsts televīzija - apvērsumā valdība tika gāzta (republikas premjers Danijars Usenovs iesniedzis varas pārņēmējiem demisijas rakstu), parlaments atlaists, bet prezidents bēga uz valsts dienvidiem, lai pulcētu savus atbalstītājus un organizētu pretošanos. Kopumā nemieros gāja bojā 74 cilvēki, 527 cilvēki guvuši ievainojumus, 400 no tiem ievietoti slimnīcās. Vakarā ieņemta prezidenta Kurmanbeka Bakijeva ģimenes rezidence — mājas ir marodieru izlaupītas un aizdedzinātas. Arī parlamenta ēka izlaupīta. Tika izveidota "tautas uzticības valdība", kuru vada bijusī ārlietu ministre un Kirgizstānas sociāldemokrātiskās partijas vadītāja Roza Otunbajeva.[6][7] Valsts dienvidos iedzīvotāji atsacījās atzīt apvērsuma ceļā pie varas nākušās jaunās valdības leģitimitāti, taču tai uzticīgā armija jūnijā notikušos nemierus apspieda. Sadursmēs bojā gājuši vismaz 117 un ievainoti vairāk nekā 1000 cilvēki. Pagaidu valdība deva rīkojumu iekšējās drošības spēkiem šaut uz "dumpiniekiem".[8]

Varas maiņa 2020. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada 4. oktobrī Kirgizstānā notika parlamenta vēlēšanas. Valdošā partija tajās nepiedalījās to sašķēluša iekšēja konflikta dēļ; parlamentā iekļuva 4 partijas, no kurām trīs atbalstīja valdību un prezidentu Sooronbaju Džejenbekovu, valsts dienvidu klanu pārstāvi. Pēc iepriekšējiem datiem, šīs trīs partijas bija savākušas 58% balsu, kas augstās elektorālās barjeras (7%) dēļ deva tām 89% vietu parlamentā. Krievijas novērotāji nosauca šīs vēlēšanas par brīvām un atklātām.[9] 12 parlamentā neiekļuvušās partijas nosauca vēlēšanas par viltotām un aicināja tautu uz protestiem, lai atceltu vēlēšanu rezultātus. 5. oktobra vakarā sākās nekārtības, kurās, kā parasti Kirgīzijā, darbojās relatīvi nelielas labi organizētas grupas. Notika neveiksmīgs mēģinājums ieņemt parlamenta ēku, kura laikā policija pret akmeņiem bruņoto pūli pielietoja asaru gāzi, gumijas lodes un ūdensmetējus. Ap pusnakti ievainoto skaits sasniedza 130.[10] Pēc trijiem naktī dumpinieki ieņēma parlamenta un drošības dienesta ēku, atbrīvojot pirms pusotriem gadiem arestēto un drošības dienesta izolatorā turēto bijušo prezidentu Almazbeku Atambajevu. Kopā ar viņu tika atbrīvoti vēl daži agrākie politiķi, tai skaitā par 2013. gadā it kā veikto apgabala gubernatora nolaupīšanu 2017. gadā arestētais Sadirs Džaparovs, kurš vienīgais no viņiem tūlīt parādīja publisku aktivitāti un pievienojās dumpiniekiem, tā kļūstot par vienu no viņu līderiem. 6. oktobra rītā CVK atzina vēlēšanas par nenotikušām, kam sekoja valdību atbalstošo vietējo izpildvaras pārstāvju atlūgumu sērija, ieskaitot Biškekas mēru. No amata atteicās arī parlamenta priekšsēdētājs.[11] Sadursmes turpinājās, un 7. oktobrī cietušo skaits jau tuvojās tūkstotim, bojā gāja viens cilvēks.[12][13] Džejenbekovs vairījās pieņemt lēmumu par ārkārtējā stāvokļa ieviešanu, norādot, ka tas novedīs pie lielas asinsizliešanas, un pārgāja puspagrīdē, tomēr turpināja pārrunas ar politiskajiem spēkiem, redzēdams, ka lielākā daļa valsts aparāta un politiķu pārgājusi opozīcijas pusē.[14] 9. oktobrī prezidents paziņoja par savu gatavību nolikt pilnvaras. Tikmēr sākās sadursmes starp opozīcijas grupējumiem, tai skaitā starp Atambajeva un Džaparova atbalstītājiem.[15] 10. oktobrī parlaments apstrīdamā balsojumā apstiprināja Džaparovu par jauno premjerministru,[16] Atambajevs tika atkal arestēts. 11.—15. oktobrī turpinājās politiski strīdi par varas sadalījumu un to, kurš ir cik likumīgs, bet konflikts ielās bija beidzies. 15. oktobrī prezidents Džejenbekovs paziņoja par savu demisiju, 16. oktobrī parlaments to apstiprināja un iecēla Džaparovu par prezidenta vietas izpildītāju. Tika nozīmētas jaunas prezidenta vēlēšanas 2021. gada 10. janvārī un parlamenta — 2021. gada jūnijā.

2021. gada janvārī Sadirs Džaparovs pārliecinoši uzvarēja prezidenta vēlēšanās. Pateicoties viņa kreisajam nacionālismam un biogrāfijai (bijis laukstrādnieks un valsts pretkorupcijas organizācijas pilnvarnieks, cīnījies par zelta raktuvju nacionalizāciju), viņu pieņēmuši ne tikai savējie ziemeļu, bet arī dienvidnieku klani, kamēr valsts dienvidos dzīvojošie etniskie uzbeki uztver Džaparovu nelabvēlīgi.[16] Oponenti savukārt viņu vaino populismā un saistībā ar krimināliem grupējumiem.[13] Vienlaikus vēlētāji arī atbalstīja lielāku varas koncentrāciju prezidenta rokās.[14]

Pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Konstitūcija». Kirgizstānas valdība. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-12-28. Skatīts: 2007-07-07.
    5. pants
    1. Kirgīzu Republikas valsts valoda ir kirgīzu valoda.
    2. Kirgīzu Republikā krievu valodu lieto vienlīdzīgi valsts valodai.
  2. 2,0 2,1 «Kirgizstāna». Starptautiskais Valūtas Fonds. Skatīts: 2008-10-09.
  3. «В Кыргызстане имеются 40 районов, 31 город и 453 аильных аймака». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 20. septembrī. Skatīts: 2015. gada 22. martā.
  4. «Численность постоянного населения на 1 января». Кыргызстат. Skatīts: 2012-03-31.[novecojusi saite]
  5. «Migration and Remittances Factbook 2016». Pasaules Banka. 2016. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. novembrī. Skatīts: 2016. gada 12. decembrī.
  6. Opozīcija pārņem varu Kirgizstānā; 40 bojāgājušie. DELFI.lv 07.04.2010.
  7. Kirgizstānas nemieros 74 bojāgājušie; atlaists parlaments. DELFI.lv 07.04.2010.
  8. «AM Latvijas iedzīvotājiem iesaka Kirgizstānu neapmeklēt». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 21. augustā. Skatīts: 2010. gada 18. augustā.
  9. Наблюдатели не увидели причин для массовых волнений после выборов в Киргизии. Взгляд (5 октября 2020).
  10. Число госпитализированных после беспорядков в Бишкеке возросло до 130. ТАСС (5 октября 2020).
  11. Главы городов и областей Киргизии сложили полномочия на фоне протестов в стране. Znak.com (6 октября 2020).
  12. Смена власти в Кыргызстане. День третий. Медиазона. Центральная Азия (7 октября 2020)
  13. 13,0 13,1 "Надежду затоптали Почему многие в Кыргызстане считают, что революции не случилось. Наргиза Рыскулова, Би-би-си, Бишкек, 13 октября 2020
  14. 14,0 14,1 "Это наш Трамп". Кыргызстан избрал Садыра Жапарова и дал ему больше власти, Наргиза Рыскулова. Би-би-си, Бишкек, 10 января 2021
  15. В Бишкеке участники разных митингов устроили потасовку. Interfax.ru
  16. 16,0 16,1 Почему осужденного Садыра Жапарова так продвигают в премьер-министры и как он стал так популярен среди некоторых протестующих KLOOP.KG — Новости Кыргызстана

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]