Kurmanbeks Bakijevs
Kurmanbeks Bakijevs Курманбек Бакиев | |
---|---|
Kirgizstānas prezidents | |
Amatā 2005. gada 25. marts — 2010. gada 15. aprīlis | |
Premjerministrs |
Medetbeks Kerimkulovs Fēlikss Kulovs Azims Isabekovs Almazbeks Atambajevs Iskenderbeks Aidaralijevs Igors Čudinovs Danijars Usenovs |
Priekštecis | Askars Akajevs |
Pēctecis | Roza Otunbajeva |
Kirgizstānas premjerministrs | |
Amatā 2000. gada 21. decembris — 2002. gada 22. maijs | |
Prezidents | Askars Akajevs |
Priekštecis | Amangeldijs Muralijevs |
Pēctecis | Nikolajs Tanajevs |
Amatā 2005. gada 25. marts — 2005. gada 20. jūnijs | |
Priekštecis | Nikolajs Tanajevs |
Pēctecis | Medetbeks Kerimkulovs |
Amatā 2005. gada 10. jūlijs — 2005. gada 15. augusts | |
Priekštecis | Medetbeks Kerimkulovs |
Pēctecis | Fēlikss Kulovs |
| |
Dzimšanas dati |
1949. gada 1. augustā Masadana, PSRS (tagad Kirgizstāna) |
Politiskā partija | Akžol |
Dzīvesbiedrs(-e) | Tatjana Bakijeva |
Reliģija | Sunnītu islāms |
Kurmanbeks Bakijevs (kirgīzu: Курманбек Сали уулу Бакиев, krievu: Курманбек Салиевич Бакиев; dzimis 1949. gada 1. augustā) ir Kirgizstānas politiķis, bijušais Kirgizstānas prezidents (2005—2010). Prezidenta amatu viņš ieņēma 2005. gada 24. martā, Tulpju revolūcijas laikā nomainot Askaru Akajevu. Amatu zaudēja 2010. gada sacelšanās rezultātā.
Politiskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirms kļuva par prezidentu, Bakijevs ieņēma Kirgizstānas premjerministra amatu. Viņš bija Kirgizstānas Tautas kustības līderis. Lielāko daļu tautas atbalsta viņš saņēma no valsts dienvidiem. 2005. gada 25. martā, pēc prezidenta Askara Akajeva gāšanas no amata Tulpju revolūcijas laikā, Kirgizstānas Augstākās padomes Kirgizstānas Likumdošanas asambleja iecēla viņu par prezidenta pienākumu izpildītāju. 2005. gada 10. jūlijā Bakijevs uzvarēja prezidenta vēlēšanās un 14. augustā kļuva par Kirgizstānas prezidentu. 2007. gadā viņš bija viens no politiskās partijas Akžol izveidotājiem, bet nevarēja to vadīt sava prezidenta amata dēļ.[1]
Neskatoties uz sākotnējām cerībām, vēlāk atbalsts Bakijevam mazinājās. Viņa pilnvaru termiņa laikā notika vairāku ievērojamu politiķu slepkavības un cietumu nemieri, radās ekonomiskās problēmas, norisinājās cīņa par ienesīgo uzņēmumu kontroli. Jau 2006. gadā sākās sadursmes starp prezidenta Bakijeva atbalstītājiem un pretiniekiem.[2]
2010. gada aprīlī notika plaši opozīcijas protesti, kas noveda pie valdības pārņemšanas. Bakijevs devās uz valsts dienvidiem, uz Ošu, bet pēc tam parakstīja atkāpšanos no amata un pameta valsti. Dažas dienas pavadīja Kazahstānā, pēc tam kopā ar ģimeni pārcēlās uz Baltkrieviju, kur viņu uzņēma prezidents Aļaksandrs Lukašenka. Bakijevam ir piešķīra Baltkrievijas pilsonība.[3]
Kirgizstānā Bakijevam aizmuguriski tika piespriests mūža ieslodzījums par līdzdalību protestētāju nogalināšanā 2010. gada sacelšanās laikā.[4] Kirgizstānas valdība ir pieprasījusi Bakijeva izdošanu, taču Baltkrievija ir atteikusies to darīt. Tas ir bijis daudzu konfliktu cēlonis Kirgizstānas un Baltkrievijas attiecībās.[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ After years of turmoil, Kyrgyz voters go to the polls UNHCR Refworld
- ↑ «Clashes erupt in Kyrgyz capital». BBC News.
- ↑ «Бакіеў атрымаў беларускае грамадзянства і купіў дом за $2 млн у Мінску?». nashaniva.com.
- ↑ «Interview: Former Kyrgyz President Kurmanbek Bakiev». rferl.org.
- ↑ «Belarus reacts harshly to Atambaev's statement on Bakiev». refworld.org.
|