Kirgīzi

Kirgīzi
*Кыргыздар*
	;
Visi iedzīvotāji
	~5-6 miljoni
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
	Kirgizstāna 4 900 000; Uzbekistāna 450 000; Ķīna 202 500; Krievija 137 780; Tadžikistāna 62 000; Kazahstāna 23 274;
Valodas
	kirgīzu, krievu
Reliģijas
	vairums musulmaņi;; budisti
Radnieciskas etniskas grupas
	Tjurku valodās runājošie: turki, turkmēņi, azerbaidžāņi, uzbeki, kazahi, tatāri, jakuti, čuvaši, baškīri, karakalpaki, tivieši, altajieši, hakasi, karačajieši, nogaji, kumiki, gagauzi un uiguri.

Kirgīzi (kirgīzu: кыргыздар) ir viena no tjurku tautām un Kirgizstānas pamatiedzīvotāji. Ievērojamas kirgīzu minoritātes dzīvo arī Uzbekistānā, Ķīnā, Krievijā un Tadžikistānā.

Lielākoties ir sunnītu musulmaņi, minoritāte ir arī budisti, mūsdienās daži šamanisma kultūras rituāli joprojām tiek praktizēti līdzās islāmam, īpaši Centrālkirgizstānā.

Kopējais kirgīzu skaits ir 5-6 miljoni.

Valoda

Mūsdienu kirgīzu valoda pieder tjurku valodu grupas kirgīzu-kipčaku apakšgrupai. Kirgīzu valoda sastāv no ziemeļu kirgīzu dialekta, dienvidu kirgīzu dialekta, talasas izloksnes un fergānu-kipčaku dialekta.

Rakstība līdz 1928. gadam PSRS un līdz pat mūsdienām Ķīnā, kuras pamatā ir arābu rakstība. No 1928. līdz 1940. gadam PSRS dzīvojošie kirgīzi lietoja latīņu alfabētu. Kopš 1940. gada tika ieviests mūsdienīgs rakstības veids, kura pamatā ir kirilicas alfabēts.

Daži kirgīzi ir krievvalodīgie. Krievu valoda tagadējā Kirgizstānā sāka izplatīties 19. gadsimta vidū, kad Kirgizstānas zemes kļuva par Krievijas Impērijas sastāvdaļu. Kirgizstānā ir saglabājusies izglītība krievu valodā, galvenokārt valsts ziemeļu reģionos. Pēc Kirgizstānas neatkarības iegūšanas agrāko rusifikācijas politiku nomainīja kirgīzu valodas pozīcijas atjaunošanas politika.

Skatīt arī

Atsauces

Šis ar etniskajām grupām un tautām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.