Safars (arābu: صَفَر, ṣafar, izrunā: [sˤa.far]) islāma kalendārā ir otrais mēnesis. No arābu valodas šī mēneša nosaukums burtiski nozīmē ‘tukšums’. Lai gan šajā mēnesī nav iezīmētas īpašas reliģiskas svētku dienas, ir vairāki tautas ticējumi un tradīcijas, kas saistīti ar safaru. Daži cilvēki uzskata, ka šajā mēnesī ir īpašs laiks, kad jābūt uzmanīgiem un jāizvairās no ļaunuma, un tādēļ tiek veiktas dažādas aizsardzības rituāli vai lūgšanas. Šie ticējumi un tradīcijas nav vienoti visās islāma kopienās, un dažādās kultūrās un islāma tradīcijās var būt atšķirīgas interpretācijas par safara nozīmi.
Safars arī norāda uz vēsturisku notikumu islāmā, piemēram, uz Muhameda izceļošanu (hidžras) no Mekas uz Medīnu 622. gadā.
