Pāriet uz saturu

Sahalīnas baltegle

Vikipēdijas lapa
Sahalīnas baltegle
Abies sachalinensis
Sahalīnas baltegle
Sahalīnas baltegle
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsKailsēkļi (Pinophyta)
KlaseSkujkoku klase (Pinopsida)
RindaPriežu rinda (Pinales)
DzimtaPriežu dzimta (Pinaceae)
ĢintsBaltegles (Abies)
SugaSahalīnas baltegle (Abies sachalinensis)
Sahalīnas baltegle Vikikrātuvē

Sahalīnas baltegle (latīņu: Abies sachalinensis) ir priežu dzimtas suga.

Aug Austrumāzijā uz salām, Japānā — Hokkaido, Krievijā — Sahalīnā, Kuriļu salās un Kamčatkā nogāzēs jauktos un skujkoku mežos līdz 1650 m virs jūras līmeņa.[1]

Sahalīnas baltegle ir 25—27 (līdz pat 40) m augsts mūžzaļš skujkoks. Stumbra diametrs 0,5—0,7 (1) m. Dzīvo līdz 250 gadiem. Salcietīgs. Pacieš ēnu, izvēlīgs attiecībā pret gaisa mitrumu un siltumu vasarā. Labi aug mēreni slapjās smilšmāla augsnēs.

Vainags konusveida un blīvs. Miza pelēka, gluda, vēlāk nelīdzena un brūna. Dzinumi pelēcīgi brūni, nedaudz dzīslaini, blīvi klāti ar smilškrāsas matiņiem. Skujas 2,5—4,5 cm garas un 1,4—1,6 (1,8) mm platas, taisnas, galā trulas un ar šķēlumu, augšpusē spoži tumši zaļas, apakšpusē blāvi baltas. Čiekuri cilindrveida, ar trulu galu, 6—10 cm gari un 2—3 cm plati, melni vai zilgani brūni. Sēklu bruņas blīvi klātas ar matiņiem no ārpuses. Aizsargājošās bruņas nedaudz īsākas par sēklu bruņām. Sēklas 5—7 mm garas, ar 10—12 mm garu spārnu, brūnas, sēklu bruņas brūngani violetas.[1]

Nav indīgs. Tiek audzēts kā dekoratīvs augs. Labs zāģmateriāls. Tiek izmantots, lai izgatavotu papīru, terpentīnu. Jaunie zari un čiekuri tiek izmantoti, lai ražotu eļļu, kas tiek lietota, lai izgatavotu kamparu. Miza satur balzamu, kas tiek izmantots, lai izgatavotu daudzus preparātus un lai salīmētu optiskos instrumentus.[1]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 1,2 «Sahalīnas baltegle». database.smartgardens.eu. Skatīts: 2022-06-11.[novecojusi saite]