Santjago metropoles reģions
| Santjago metropoles reģions | |||
| Región Metropolitana de Santiago | |||
| — reģions — | |||
|
|||
 Santjago reģiona atrašanās vieta Čīlē
|
|||
| Pārvaldes centrs | Santjago | ||
|---|---|---|---|
| Valsts |  Čīle
| ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 15 403,2 km² | ||
| Iedzīvotāji (2017) | |||
| - Kopā | 7 036 792 | ||
| - Blīvums | 456,8/km² | ||
| Laika josla | CLT (UTC-4) | ||
| - Vasaras laiks (DST) | CLST (UTC-3) | ||
| ISO 3166-2 | CL-RM | ||
| Mājaslapa: www | |||
 Santjago metropoles reģions Vikikrātuvē | |||
Santjago metropoles reģions (spāņu: Región Metropolitana de Santiago) ir viens no Čīles 16 reģioniem. Izvietojies valsts vidusdaļā; ziemeļos un rietumos robežojas ar Valparaiso reģionu, dienvidos — ar O'Higinsa reģionu, bet austrumos — ar Argentīnu. Santjago reģions ir vienīgais Čīles reģions, kuram nav tiešas izejas uz Klusā okeāna krastu. Administratīvi reģions dalās sešās provincēs — Santjago, Čakabuko, Kordiljera, Maipo, Melipilja un Talagante. Reģiona administratīvais centrs ir valsts galvaspilsēta Santjago.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Pirms spāņu iekarotāju ierašanās 16. gadsimtā Santjago apkaimē dzīvoja vairāku indiāņu cilšu pārstāvji, galvenokārt mapuči un pikunči. Viņi nodarbojās ar lauksaimniecību, zvejniecību un medībām. Reģions bija stratēģiski izdevīgs, jo tam bija piekļuve gan upēm, gan auglīgām ielejām.
1541. gadā spāņu konkistadors Pedro de Valdivia dibināja Santjago pilsētu, nosaucot to par “Santiago del Nuevo Extremo.” Tā kļuva par svarīgu Spānijas koloniālās administrācijas centru, pateicoties tās izdevīgajai atrašanās vietai Andu kalnu pakājē un tuvu izejai uz Kluso okeānu.
19. gadsimta sākumā, iedvesmojoties no citām Latīņamerikas valstīm, Čīle uzsāka cīņu par neatkarību no Spānijas Impērijas. 1810. gadā Santjago kļuva par politisko kustību centru, un 1818. gadā Čīle oficiāli pasludināja neatkarību. Pēc tam pilsēta strauji attīstījās un kļuva par modernās Čīles galvaspilsētu.
20. gadsimta laikā Santjago metropoles reģions kļuva par valsts industriālo, politisko un kultūras centru. Īpaši pēc 1930. gadiem tika uzsākta mērķtiecīga industrializācijas politika, kas vēl vairāk veicināja iedzīvotāju koncentrēšanos šajā reģionā.
1973. gadā militārā apvērsuma rezultātā tika gāzta prezidenta Salvadora Aljendes valdība, un sākās Augusto Pinočeta diktatūra. Šajā laikā pilsētā notika ievērojamas pārmaiņas – gan represijas, gan arī ekonomiskās reformas, kuras īstenoja neoliberālā garā. Reģions piedzīvoja nevienmērīgu attīstību – parādījās jauni biznesa centri, taču vienlaikus pastiprinājās sociālā nevienlīdzība.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Santjago metropoles reģions.
| ||||||||
