Sarkanā kambara sapņi

Sarkanā kambara sapņi (ķīniešu: 红楼梦, piņjiņs: Hóng Lóu Mèng) ir 18. gadsimta ķīniešu romāns, kura autors ir Cao Šjucjins (曹雪芹). Tas tiek uzskatīts par vienu no četriem izcilākajiem klasiskās ķīniešu literatūras romāniem. Tas ir pazīstams ar savām psiholoģiskajām tēmām un Cjinu dinastijas pasaules uzskatu, estētikas, dzīvesveida un sociālo attiecību attēlojumu.

Darba tapšana un izdošanas vēsture

Sarkanā kambara sapņi ir viens no ievērojamākajiem ķīniešu klasiskās literatūras darbiem. Tiek uzskatīts, ka romānu 18. gadsimta vidū sarakstījis Cao Šjucjins (曹雪芹), kurš nāca no prestižas mandarīnu ģimenes, kas vēlāk nonāca ekonomiskās grūtībās. Darba pamatversija tika uzrakstīta viņa mūža nogalē, ap 1740.–1750. gadiem, un tika izplatīta rokrakstos. Oficiāli romāns pirmoreiz tika publicēts 1791. gadā, vairāk nekā 30 gadus pēc autora nāves.

Ir zināms, ka romāna pirmās 80 nodaļas sarakstīja Cao Šjucjins. Atlikušās 40 nodaļas tika pievienotas vēlāk, iespējams, tās radījuši Gao E (高鶚) un Čens Veijjuans (程偉元), kuri arī sagatavoja pirmo iespiedizdevumu. Līdz mūsdienām saglabājušās vairākas versijas, kas rakstītas ar roku, kurās ir ievērojamas atšķirības, un filoloģiski šis darbs tiek uzskatīts par vienu no visizpētītākajiem darbiem ķīniešu literatūrā. Joprojām notiek diskusijas par pēdējo nodaļu autorību un to, vai tās atspoguļo Cao Šjucjina oriģinālo ieceri vai arī ir vēlākas redakcionālas izmaiņas.

Romāns rakstīts klasiskajā literārajā ķīniešu valodā (wenyan), bet tajā ievērojama nozīme ir arī dzejas formām, dialektālām izteiksmēm un ikdienas sarunvalodai. Literāri tas pārstāv cao xueqin skolu, kurā galvenā uzmanība veltīta psiholoģiskam detalizējumam un simbolismam.

Romānā ir spilgti attēlota ķīniešu kultūra, piemēram, ķīniešu medicīna, ķīniešu virtuve, tējas kultūra, svētki, mitoloģija, konfūcisms, budisms, daoisms, bērnu dievbijība, opera, mūzika, arhitektūra, bēru rituāli, glezniecība, klasiskā literatūra un "Četras grāmatas". Starp tām romāns ir īpaši ievērojams ar savu lielo dzejas izmantojumu.

Sižeta kopsavilkums

Romāna "Sarkanā kambara sapņi" darbība norisinās Cjinu dinastijas laikmeta Ķīnā un sižets vēsta par bagātas aristokrātiskas Ddja (賈) dzimtas uzplaukumu un sabrukumu. Stāsta centrā ir pusaudzis Dzja Baoju (賈寶玉) — sapņains un jūtīgs zēns, kurš piedzimis ar burvju nefrīta akmeni mutē. Viņš ir dzimtas cerība, taču nespēj pielāgoties tradicionālajiem konfūciešu priekšstatiem par vīrieša pienākumiem un vietu sabiedrībā.

Baoju ir emocionāli saistīts ar savu māsīcu Lin Daiju (林黛玉), kas ir trausla, dzejas mīloša meitene, kura simbolizē šķīstu, bet traģisku mīlestību. Viņu attiecības veido romāna emocionālo kodolu. Dzimtas interešu un sabiedrības spiediena dēļ Baoju tiek saderināts un galu galā salaulāts ar citu māsīcu — Sju Baočai (薛寶釵), kura ir skaista, racionāla un sociāli pieņemamāka izvēle.

Romāns ataino dzīvi Dzja dzimtā caur plašu tēlu klāstu: vecvecāku, kalpu, radinieku un viesu acīm. Tēli kā Dzja Džendže (賈政), Baoju tēvs, iemieso patriarhālo varu, savukārt Lēdija Vanga (王夫人) pārstāv dzimtas sieviešu dažādās sociālās lomas un pienākumus. Dzimtas sieviešu dzīve, īpaši Dārza istabās dzīvojošās kalpones un radinieces, veido simbolisku "sieviešu pasauli", kurā tiek izspēlēti sapņi, ambīcijas, mīlestība un zaudējums.

Stāsta gaitā tiek attēlots Dzja dzimtas pakāpenisks sabrukums korupcijas, politisku neveiksmju un personisku traģēdiju dēļ. Daudzi tēli piedzīvo slimības, nāvi vai sociālu degradāciju. Lin Daiju nomirst no sirdssāpēm un slimības, kad Baoju apprecas ar Baočai, nezinot, ka laulība notiek viņam nezinot un pret viņa gribu. Pēc tam, kad Dzja dzimta zaudē savu statusu un īpašumus, arī Baoju, vīlies pasaulē, atsakās no sekulārās dzīves un kļūst par mūku.

Romāns veido daudzslāņainu, gan reālistisku, gan alegorisku portretu par Ķīnas augstākās sabiedrības garīgo un materiālo sabrukumu. Tajā saplūst mīlasstāsts, dzimtas kronika un metafiziska pārdomas par dzīvi, ilūziju un likteni. Līdztekus sižetam cauri vijas arī sapņu un pārdabisko pieredžu motīvi, kas norāda uz iepriekšējo dzīvju karmiskajiem savienojumiem un cilvēka dzīves nepastāvību.

Mākslinieka Fei Danšu (1801–1850) gleznu sērija, kurā attēlotas ainas no romāna:

• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 

Tēli

Romāns “Sarkanā kambara sapņi” ir ievērojams ar lielo tēlu skaitu — romānā ir gandrīz 40 galveno tēlu un vairāk nekā 400 citu tēlu.

Starp galvenajiem tēliem ir:

• Dzja Baoju (賈寶玉) — romāna galvenais varonis, aristokrātiskās Dzja dzimtas mantinieks. Viņš piedzimst ar apburtu nefrīta akmeni mutē, kas saista viņu ar pārdabisko. Baoju ir jūtīgs, sapņains un netradicionāls jauneklis, kurš priekšroku dod poēzijai, skaistumam un sieviešu sabiedrībai, nevis konfūciskiem pienākumiem vai karjerai. Viņš simbolizē daoisma un budisma ietekmi – garīguma meklējumus materiālistiskā pasaulē – kā arī kritiku tradicionālajiem patriarhālajiem ideāliem.
• Lin Daiju (林黛玉) — Baoju radiniece un viņa traģiskā mīlestība. Viņa ir jūtīga un izsmalcināta jauniete ar izcilu literāro talantu, kura sirgst ar kādu elpceļu slimību. Daiju simbolizē efemēru skaistumu, melanholiju un nepārejošu emocionālu patiesību. Viņas tēls iemieso mirstīguma, zaudējuma un romantizētās sievišķības tematiku.
• Sjao Baočai (薛寶釵) — vēl viena Dzja dzimtai radniecīga jauniete un Daiju pretstats. Viņa ir līdzsvarota, saprātīga, laipna un sabiedrības gaumei atbilstoša meitene, kas tiek izcelta kā “ideālā sieviete” konfūciski orientētajā kultūrā. Viņas tēls simbolizē harmoniju, pragmatismu un pienākumu. Daudzu lasītāju skatījumā viņa ir traģisks tēls, jo kļūst par laulības politikas upuri.
• Vanga Sji Fenga (王熙鳳) — Dzja dzimtas saimniecības pārvaldītāja un viena no spilgtākajām sieviešu figūrām romānā. Viņa ir enerģiska, izveicīga, asprātīga un valdonīga, ar manipulācijas spējām. Fengas tēls simbolizē spēku un sieviešu autoritāti patriarhālajā sabiedrībā, taču arī ētisko dekadenci un personisko destrukciju.
• Dzja Džendže (賈政) — Baoju tēvs, tipisks konfūcisks ierēdnis, kas iemieso konservatīvās vērtības un hierarhiju. Viņš simbolizē tradicionālās autoritātes lomu un to konfliktu ar individuālismu un emociju pārākumu, ko pārstāv Baoju.
• Vecāmāte Dzja (賈母) — dzimtas vecākā, matriarhālais centrs, kas nodrošina Dzja dzimtas stabilitāti. Viņas tēls simbolizē gan emocionālo siltumu, gan tradicionālo struktūru uzturēšanu.
• Cjinveņa (晴雯) — viena no Baoju kalponēm. Viņa ir gudra, lepna un drosmīga, taču galu galā tiek atlaista un mirst. Cjinveņa iemieso traģisko ideālismu un izrāda augstu personisko cieņu, par spīti savai zemajai sociālajai pozīcijai
• Sjižena (襲人, Sjižen) — otra no Baoju tuvākajām kalponēm. Viņa ir paklausīga, uzticīga un pārstāv tradicionālo sievišķību. Dažkārt viņa tiek attēlota kā simbols ētiskajai harmonijai un sabiedriskajam līdzsvaram.