Pāriet uz saturu

Sarmīte Māliņa

Vikipēdijas lapa

Sarmīte Māliņa (dzimusi 1960. gada 4. decembrī Aknīstē) ir latviešu māksliniece.

S. Māliņa beigusi Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļu.

Izstādēs piedalās kopš 1986. gada. Kopā ar Sergeju Davidovu un Oļegu Tillbergu 80. gados veidojusi instalācijas ("Staburaga bērni", "Cilvēki būros"), 90. gados veidojusi objektus ("Jūtas", 1992; "Valoda", "Elektriskais krēsls", "Laimīgā bērnība", visi 1996; "Saulainā diena", 1997; "Pieredze", 1998). 1995. gadā saņēmusi 3. gadskārtējās "Sorosa mūsdienu mākslas centra — Rīga" izstādes "Piemineklis" starptautiskās žūrijas balvu par objektu "Nepamatots prieks".[1] Vēlāk strādājusi kopā ar fotogrāfu Kristapu Kalnu (instalācija "Mīlestība nekad nebeidzas", 2008) abi veidojuši izstādes ("Pacieties", 2012).

Veidojusi vākus žurnālam "Avots", laikraksta "Diena" pielikumam "Kultūras Diena" (kopā ar K. Kalnu), kopš 2015. gada žurnāla "Domuzīme" māksliniece.

2018. gadā notika S. Māliņas pirmā personālizstāde "Asaras".[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Spogulis ar sieviešu ieroču arsenālu. Diena, 8. jūnijs, 2015.
  2. Ābeļzieds pret granītu. Diena, 6. decembris, 2018.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tomass Pārups. Sarmīte Māliņa. Rīga: Neputns, 2020.