Avots (žurnāls)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Avots
Avots
1988. gada 1. numura vāks
Dibināts 1986
Valoda latviešu
Valsts Latvija
Pirmais izdevums 1987. gada 1. janvāris
Šis raksts ir par preses izdevumu. Par citām jēdziena avots nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Avots bija ilustrēts literāri sabiedrisks žurnāls jaunatnei Latvijas PSR, kas iznāca no 1987. līdz 1992. gadam reizi mēnesī. Līdz 1991. gadam tas bija Komjaunatnes Centrālās komitejas un Rakstnieku savienības izdevums, no 1991. gada to izdeva Rakstnieku savienība.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Žurnāla galvenais redaktors bija rakstnieks un publicists Aivars Kļavis. Viņš sapulcēja tā nākamos darbiniekus, izveidoja redakciju un pašu žurnālu. Šāda galvenā redaktora patstāvība padomju laikā bija netipiska. Tikai pateicoties Gorbačova perestroikai, kas vēstīja par daudz nopietnākām pārmaiņām bijušajā PSRS, redakcija pati varēja noteikt žurnāla saturu, kaut gan formāli tai vajadzēja rēķināties ar izdevējiem — Latvijas Komjaunatnes Centrālo komiteju un Latvijas PSR Rakstnieku savienību. Pirmais žurnāla numurs iznāca 1987. gada janvārī 100 000 eksemplāru tirāžā. 1989. gada beigās „Avota” kopējā mēneša tirāža sasniedza pat 147 000 eksemplārus.

Žurnālam bija arī krievu izdevums "Rodņik", kas 80. gadu beigās ieguva lielu popularitāti arī pārējā Padomju Savienībā. Žurnāls publicēja latviešu jauno autoru darbus, materiālus par trimdas literatūru (J. Turbada "Ķēves dēls Kurbads") un literāro mantojumu, krievu un ārzemju daiļliteratūru (S. Beketa "Gaidot Godo", M. Bulgakova "Suņa sirds", F. Kafkas "Process", T. S. Eliota "Izpostītā zeme"), kā arī rakstus par mākslu, kino un teātri.

Atmodas laiks lika mainīties arī pašam žurnālam, par ko redakcijā bija diametrāli pretēji viedokļi. No 1991. gada žurnāla iznākšanu apgrūtināja konflikti ar padomju varas institūcijām. Daļa no pirmajiem darbiniekiem redakciju jau bija pametuši un 1992. gadā no tā aizgāja arī Aivars Kļavis. Drīz pēc tam žurnāls beidza pastāvēt — finansiālu grūtību dēļ bija spiests apturēt iznākšanu.

Žurnāla redakcijā strādāja vairāki nozīmīgi literāti, publicisti un mākslinieki — Klāvs Elsbergs, Guntars Godiņš, Normunds Naumanis, Andra Neiburga, Sarmīte Māliņa u.c.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 439. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.