Pilsētas pirmsākumi meklējami anglosakšu laikos, kad šeit radās radās ciems pie Mersijas valdniekiem ierīkotas medību mājas. Ciems bija zināms kā Southun — ‘pilsēta dienvidos [no Mersijas galvaspilsētas Temvertas]’. Coldfield apzīmē laikapstākļiem pakļauto kalna pusi. Pastardienas grāmatā 1086. gadā Satonas muiža minēta kā viena no lielākajām apkārtnē. 1300. gadā karalis Edvards I piešķīra Satonas īpašniekam Vorikas grāfam tirgus tiesības ciemā. Pilsētiņas izaugsme sākās 16. gadsimtā pēc tam, kad 1528. gadā karalis Henrijs VIII piešķīra Satonkoldfīldai «Karaliskās pilsētas» titulu un kas ļāva pilsētā izveidot speciālu no 25 prominentiem pilsētniekiem sastāvošu vēlētu pašpārvaldi — Satonkoldfīldas Karaliskās pilsētas Uzraugs un padome (Warden and Society of the Royal Town of Sutton Coldfield). Satonkoldfīldā attīstījās rūpniecība — ražoja dažādus ieročus un instrumentus. 1860. gadā dzelzceļš savienoja pilsētu ar Birmingemu un Satonkoldfīlda kļuva par populāru birmingemiešu atpūtas vietu prom no rūpnieciskā piesārņojuma. 1885. gadā Satonkoldfīldai tika piešķirts municipālā boro statuss, bet 1974. gadā to iekļāva Birmingemas metropoles boro, saglabājot «Karaliskās pilsētas» titulu.[2]